Kur ņemt eļļu?

20. janvāris, 2022

Jēzus Mateja 25. nodaļā stāsta par desmit jaunavām - piecām gudrām un piecām ģeķīgām. Gudrās jaunavas bija tās, kuru lukturos bija eļļa, un viņas bija gatavas sastapties ar Jēzu Viņa atnākšanas dienā, turpretī ģeķīgajām jaunavām eļļas nebija pietiekami, tāpēc tā izbeidzās, pirms Jēzus bija atgriezies. Ģeķīgās jaunavas lūdza, lai gudrās viņām iedod mazliet no savas eļļas, uz ko gudrās atbildēja: “Mums nav tik daudz, lai pietiktu visām. Jums jānopērk pašām sava.”

Esmu dzirdējis dažādas interpretācijas par to, ko simbolizē šī lukturu eļļa. Daži saka, ka tā norāda uz Svēto Garu. Citi saka - uz attiecībām ar Dievu. Lai vai kā, tā ir tā lieta, kas palīdz tavai liesmai būt degošai, tavai mīlestībai - spēcīgai un tavai gaismai - spožai. Šajā līdzībā ir vēl kas svarīgs - eļļa ar laiku izbeidzas, tādēļ to nepieciešams papildināt, lai liesma nenodzistu. Un tu nevari izmantot kāda cita eļļu. Tev ir nepieciešama pašam sava, lai uzturētu savu liesmu degošu.

Es šodien draudzē redzu tik daudz ticīgos bez eļļas viņu lukturos. Viņu mīlestība pret Dievu ir palikusi auksta, un viņu liesma vairs nespīd. Daudzi, kas to apzinās, cenšas piepildīt savus lukturus, dodoties pie citiem cilvēkiem, lai dabūtu mazliet no viņu eļļas. Mēs liekam savas cerības uz draudzi un mācītājiem, cerot uz iedrošinājumu, vai arī dziedātājiem, kas varētu mūsu sirdis aizkustināt ar kādu dziesmu, tā atjaunojot mūsu liesmu. Un, kad tas nestrādā, mēs vainojam mācītājus par mūsu tukšajiem lukturiem un mēs dodamies no draudzes uz draudzi kā tādi ubagi, lūdzot pēc citu cilvēku eļļas. Jēzus tādus sauc par ģeķīgiem cilvēkiem.

Tad kur mēs varam iegūt eļļu? Pie Jēzus. Punkts. Vecajā Derībā mēs lasām par svētnīcu, kuras Svētajā vietā atradās svečturis. Tā liesmas nekad nedrīkstēja nodzist, un tas bija Augstā priestera pienākums papildināt to ar eļļu. Atklāsmes 1. nodaļa attēlo, kā tas attiecas uz mums šodien. Lukturi esam mēs, draudze, un Jēzus ir Augstais priesteris. Viņš ir Avots, kas uztur mūsu liesmu - ne tava draudze, ne mācītājs, ne dziedātāji. Jēzus. Bet, lai svečturis varētu tikt uzpildīts, tam bija jāatrodas svētnīcas Svētajā vietā. Pietiekami tālu no citiem cilvēkiem. Pietiekami tuvu Dievam, lai mūsu attiecības ar Viņu būtu personīgas. Tieši tāpat ir arī šodien. Atkāpjoties no mūsdienu steigas, apklusinot šīs pasaules troksni un nonākot Dieva klātbūtnē, mēs visbeidzot atrodamies vietā, kur Viņš var mūs uzrunāt, mainīt, iedrošināt un papildināt eļļu mūsu lukturos.

Ja tu šodien jūties iztukšots, tev nav jāgaida, kad kāds cits tevi piepildīs. Tu vari doties pie Augstā priestera un saņemt jaunu eļļu. Tā ir jauna katru rītu un nekad nebeidzas. Iedomājies, kādi būtu dievkalpojumi un lūgšanu sanāksmes, ja mēs katrs ierastos ar piepildītu eļļas lukturi un spožu liesmu, gatavi tikties ar savu līgavaini! Jēzus tādus cilvēkus dēvē par gudriem.