Jau vairākus mēnešus arī Adventistu Alūksnes draudzē notiek “Bērnu draudzes” nodarbības, kuras vada vietējās draudzes skolotāji. 21.maijā viesos pie Alūksnes draudzes ieradās mīļi ciemiņi no Adventistu draudzēm Cēsīs – jaunieši no “Vēstnešu” kluba kopā ar savu vadītāju Rudīti Truci. Šajā klubā darbojas jaunieši vecumā no 16-21 gadam pēc “Ceļa Meklētāju” kluba nodarbību pabeigšanas.
Cēsu jaunieši vadīja Alūksnes draudzē dievkalpojumu. Dievkalpojuma tēma bija “Centrs”, un tika pārdomāti jautājumi “Kas ir centrs?” “Kur ir kāds centrs”, “Vai manā dzīvē arī ir vajadzīgs centrs?” “Ko mēs katrs liekam savas dzīves centrā?”. Lielais jautājums skan mums katram: “Vai Jēzus ir manā šodienā, visā, ko plānoju, vienmēr, kad sarunājos un dzīvoju?” Kā atbilde izskan jauniešu dziedāto dziesmu vārdi: “Tu mans spēks, kad esmu vājš.” “Jēzus – Dieva Jērs, cienīgs ir tavs vārds!”
Dziesmām pavadījumu uz ģitāras spēlē Alberts Trucis. Uz ekrāna tiek demonstrēti Dieva radītās brīnišķīgās dabas skati. Ieva Birziņa dalās ar savu pārliecību, ka Jēzus sevi ir iztukšojis, kļūdams pazemīgs līdz nāvei, un ikvienu nastu, kuru mūs aicina nest, Viņš jau pats ir nesis. Tāpēc padomāsim, vai ir vērts likt Jēzu mūsu dzīves centrā. Cēsu “Vēstnešu” kluba jaunieši aicina Jēzu likt mūsu dzīves centrā.
Alūksnes draudzei tiek uzdāvinātas “Vēstules no Dieva”. Ļoti izteiksmīgi atskan vijoles solo, tiek atskaņots skaņdarbs Beātes Agnetas Rauses izpildījumā. Mūsu mīļās draudzes locekles Ilonas Jansones mazdēls, Ernsta Glika Alūksnes valsts ģimnāzijas 9.klases abiturients Rihards Lācis, kurš nesen apmeklēja dažādu nozaru biznesa cilvēku - adventistu misijas liecību konferenci Portugālē, pastāstīja visiem par saviem iespaidiem, par tur redzēto un dzirdēto. Viņu sajūsminājusi krāšņā daba, apelsīnu dārzi, atrašanās okeāna krastā. Tur Rihards katrās pusdienās centies apsēsties pie kādu citu jauniešu galdiņa, lai iepazītos ar daudziem no citām valstīm. Rihards par sevi izteicās tā: “Es tagad esmu sevī jaunas baterijas ielicis.”
Pašu Rihardu ieinteresējusi uzņēmējdarbība, un, nodarbojoties ar dažādu jomu biznesu, katru no tiem var izmantot misijas darbam un kalpošanai cilvēkiem. Jau iepriekš Rihards Lācis kopā ar draugu Ēriku Plūšu kādā novada jauniešiem domātā uzņēmējdarbības konkursā izcīnījuši uzvaru un ieguvuši atbalsta kapitālu, lai ražotu un pārdotu koka dēlīšu kastītes dēstu audzēšanai. Tādi ir šo jauniešu vasaras plāni.
Pēc kārtīgām pusdienām jaunieši dodas iepazīties ar Alūksnes pilsētu. Notiek muzeju atvērto durvju diena, un Bībeles muzejā jauniešus no Cēsīm nofotografē Alūksnes pilsētas vietējam laikrakstam “Malienas Ziņas”, notverot mirkli, kad viņi aizrautīgi spēlē kādu Bībeles mīklu spēli.
Plkst.16.00 no tuvās un tālās apkārtnes ierodas bērni kopā ar saviem vecākiem. Šoreiz šefību par Bērnu draudzes radošajām nodarbībām un visu sadraudzības pasākumu uzņēmušies Cēsu Vēstneši. Pirmā norisinās īsta floristikas nodarbība – lai atcerētos maija mēneša tēmu – “Ģimene – tie esam mēs kopā”, bērni gatavo foto rāmīti, kur paglabāt atmiņas, un kas dekorēts ar pašgatavotu augu kompozīciju. Līmes pistoles, zari, kaltēti ziedi, lapas, pūpoli, pogas, čiekuri, gliemežvāki, ķekari, akmentiņi un pat krāsaini un dažādi makaroni. Bija ļoti interesanti vērot, kā bērni darbojas no piepūles sasarkušiem vaigiem.
Nākošais uzdevums bērniem bija ļoti pamācošs mums visiem. Katram bērnam tika izdalīta zobu pastas tūbiņa, un bija aicinājums visu tās saturu izspiest uz galda noliktā papīra. Tālākais uzdevums- dabūt zobu pastu atpakaļ tūbiņā, ar norunu, ka pats veiksmīgākais tiks pie 10 eiro prēmijas. Ak, kā bērni centās! Ko varējām mācīties? Arī izteiktos vārdus nekā nevaram dabūt atpakaļ, tāpat kā zobu pastu atpakaļ tūbiņā.
Trešā nodarbība Vēstnešu vadībā bija uzticēšanās pārbaude – rotaļa dievnama pagalmā. Tikmēr zāle tika sagatavota svinīgajai daļai, skanēja dziesmas, un Ieva kopā ar Albertu diskutēja, cik vienreizēji un neatkārtojami iekārtotas mūsu dažādās ķermeņa daļas. Piemēram, acs. Piemēram, āda ar visu siltuma regulācijas iekārtu. Un tā piemēram jebkura daļa. Tad piebiedrojās Daumants Kociņš un pavēstīja stāstu par cilvēka dūri. Tas, ka katrs pirksts saliecas un atliecas tā, kā neviens inženieris nespēj tādu pacēlāju, knaibles un testeri reizē atveidot tik prasmīgā iekārtojumā kā mūsu roka, tika papildināts ar garīgo līdzību – katrs pirksts var simbolizēt kādu daļu no dzīves. Mazais pirkstiņš – pašu cilvēku, zeltnesis- ģimeni, vidējais pirksts- draugus, rādītājpirksts- motivāciju, kas liek ko sasniegt, un īkšķis, kuram ir iespēja visu plaukstu saņemt kopa, aptvert un pasargāt – simbolizē garīgās vērtības. Tam arī mūsu pašu dzīve jāaptver, kā jebkurš īkšķis aptver jebkuru dūrīti.
Pēc tam sekoja svētku mielasts augšistabā. Jaunieši paēda un vēlāk aizrautīgi dziedāja slavas dziesmas ģitāras pavadījumā. Mīļš paldies Cēsu jauniešiem – Vēstnešu klubam- par skaistajiem brīžiem, kādus viņi sagādāja Adventistu Alūksnes draudzei un arī ikmēneša nodarbībām “Bērnu draudzei”.
Anna Jaunzeme
