Praktiska palīdzība no Bulgārijas ūnijas
14. marts, 2022 | News EUD adventist

Militārais konflikts Ukrainā ilgst jau trešo nedēļu, un daudzas pasaules valstis ir apvienojušās centienos palīdzēt miljoniem Ukrainas bēgļu. Septītās dienas adventistu draudze Eiropā iesaistās palīdzības sniegšanā caur Adventistu attīstības un palīdzības aģentūru jeb ADRU.
Bulgārija, kas robežojas ar Melno jūru netālu no Ukrainas, ir iesaistījusies palīdzības sniegšanā Ukrainas bēgļiem.
Iebrukuma otrajā nedēļā Bulgārijas ūnija ievāca ziedojumus no ūnijas darbiniekiem, un Petja Gotseva, humanitārās palīdzības koordinatore, iegādājās biezas segas un ēdienu, kas vēlāk tika nogādāts bēgļiem pierobežas teltīs.
Aizvadītās sestdienas rītā Bulgārijas nacionālā televīzija translēja notiekošo uz Rumānijas-Ukrainas robežas, kur tā nofilmēja kādu bulgāru kino zvaigzni, kas atradās Adventistu ūnijas busiņā un stāstīja to, cik pateicīga viņa ir par ADRAs darbu.
Svarīgu lomu spēlē arī citi palīgi. Zemāk varat izlasīt liecību no kādas Bulgārijas adventistu draudzes vadītājas, kas priecājas par Bulgārijas iedzīvotāju līdzjūtību pret tiem, kuriem ir kādas vajadzības.
“3. martā es ierados ofisā, lai pievienotos Zoom sanāksmei ar Intereiropas divīzijas Komunikācijas nodaļu,” sacīja Ivalina Ilieva. “Man nebūtu bijis jāstrādā - Bulgārijā tad bija brīvdiena -, bet es jutu vajadzību to darīt. Sanāksmes laikā es saņēmu zvanu no Petjas Gotsevas, kas man jautāja, cik ilgi es būšu ofisā. Kāda jauna sieviete vēlējās piekāpt un atnest kādas lietas bēgļiem. Šai palīdzības sniegšanai vajadzēja sākties tikai pēc pāris dienām, tādēļ šis bija diezgan negaidīti. Noslēdzoties Zoom sanāksmei, es saņēmu vēl vienu zvanu,” turpināja Ilieva. “Kāds vīrietis man pateica, ka atrodas pie ūnijas ēkas. Es atvēru durvis un ieraudzīju mašīnu, kurā sēdēja jauns vīrietis.”
Vīrietis pateica, ka ir atvedis ziedojumus Ukrainas bēgļiem, un vaicāja, kur tos novietot.
Tad viņš sāka izkrāmēt mašīnas saturu - kasti pēc kastes ar kruasāniem, maizi, šokolādi, musli batoniņiem, ūdeni, sulām un roku dezinfekcijas līdzekļiem.
Pēc tam viņš kautrīgi pateica: “Tas ir viss, ko varēju dabūt tik īsā laika sprīdī!” Un tad viņš aizbrauca.
“Es pateicos ziedotājam, un uzzināju šī vīrieša stāstu no sievietes, kas man iepriekš zvanīja,” sacīja Ilieva. “Šī sieviete sarunājās ar savu draugu, šo vīrieti, sakot, ka viņiem arī vajadzētu paveikt kaut ko bēgļu labā. Viņš teica: “Labi, sataisies, brauksim uz veikalu!” “Tu domā - tagad?” viņa atbildēja. “Ko gan vēl gaidīt?” viņš atbildēja. Kad viņi ieradās veikalā, viņa jautāja, cik daudz viņi tērēs. Viņš atbildēja: “Mums ir 500 eiro.”"
“Viņi nebija adventisti, bet viņi mums uzticējās,” sacīja Ilieva. “Viņi mums uzticēja visu, kas nāca no viņu kabatas. Mēs tagad lūdzam ne vien par Ukrainas bēgļiem, bet arī par cilvēkiem Bulgārijā, kas vēlas atvērt savas sirdis un ziedot cilvēkiem, uzticoties un darot to caur adventistu draudzi.”