Godīgais un uzticīgais DIGITĀLAIS kalps

6. aprīlis, 2022 | Jamie Schneider Domm | Adventist Review

Gandrīz mēs visi esam “savienoti” digitālajā vidē caur epastu, čatu, saziņas lietotnēm un sociālajiem medijiem. Mūsdienās cilvēks vidēji pavada deviņas līdz astoņpadsmit stundas, veroties ekrānā. Taču, neskatoties uz to, cik ļoti daudz laika no mūsu dzīves aizrit digitālajā vidē, mēs savu ticības dzīvi atdalām no dzīves digitālajā vidē.
 

Daudzi noraugās uz digitālajām lietotnēm un tehnoloģijām kā uz ko tādu, kas nav savienojams ar kristieša dzīvi un ticību. Taču tas ir maldīgs uzskats,

jo mūsu digitālā klātesamība sniedz lielisku iespēju paust savu ticību vidē, kuru daudzi apmeklē, lai rastu atbildes.

Jūs varbūt jautāsiet: “Vai sociālie mediji un internets nav bīstami? Vai tie izmantošana nav veltīga laika izšķiešana, kas novērš mani no Dieva un manas ģimenes?” Redziet, es neapgalvoju, ka nepastāv briesmu. Tiešsaistē ir iespējams sastapties ar kārdinājumiem. Bet kad kārdinājumu briesmas būtu mūs apturējušas no misijas “fiziskajā” pasaulē? Misionāri atstāj savus mīļotos, pakļauj riskam savu veselību un pat atdod savu dzīvību, lai aiznestu evaņģēliju uz visām pasaules vietām.

Jona nevēlējās doties uz Ninivi, jo tā bija bīstama vieta, un viņš pamatoti bija nobažījies par savu dzīvību. Viņš centās aizbēgt no savas atbildības un no Dieva. Viņa pūliņi bija veltīgi. Dievs sūtīja vētru un lielu zivi, lai mudinātu Jonu izpildīt viņam uzticēto uzdevumu. Vai mēs kā draudze arī neesam bijuši vainīgi tādā pašā attieksmē? Mēs pieliekam divtik lielus pūliņus tradicionālajām evaņģelizācijas metodēm, neskatoties uz to, ka rezultāti samazinās. Tagad mēs piedzīvojam pandēmiju, un es ticu, ka Dievs to izmanto, lai mudinātu mūs veltīt pūliņus misijai digitālajā vidē. Mums ir jāpārdomā tas, kā mēs pavadām savu laiku tiešsaistē. Digitālās misijas lauks ir plašākais pasaulē, un tā potenciāls pat vēl nav aptverts.

 

Cilvēki, ne ēka


Apustuļu laika draudze izplatīja evaņģēliju jaunos reģionos, jo tā bēga no vajāšanām. Es neapgalvoju, ka Dievs izraisa vajāšanas vai pandēmijas, bet es zinu, ka Viņš tās izmanto Saviem nolūkiem. Es ticu, ka Dievs aizvēra draudzes durvis, lai mēs iemācītos, kā būt draudzei ārpus ēkas. Galu galā Dieva draudzes pamats ir cilvēki, nevis ēka. Mums vajadzētu paplašināt savu draudzes pieredzi ārpus laika un telpas, padarot to par 24/7 pieredzi, kas apmierina kopienas fiziskās, garīgās un emocionālās vajadzības.
 

Mums ir jāatjauno agrīnās adventistu draudzes gars, kura pamatā bija visu draudzes locekļu iesaiste.

Elena Vaita to skaidri norāda: “Kristus saviem sekotājiem uztic individuālo darbu - un to nevar veikt kāds cits. Kalpošana slimajiem un trūcīgajiem, Evaņģēlija sniegšana pazudušajiem nav jāatstāj komitejām vai organizētām labdarības iestādēm. Evaņģēlijs prasa personisku atbildību, personiskas pūles un gatavību uzupurēties.” (Kristus dziedinošā kalpošana).

Nav svarīgi, vai tev tiešsaistē ir 4 vai 100'000 draugi vai sekotāji - tev ir iespēja radīt ietekmi, un tu esi atbildīgs Dieva priekšā par to, kā tu to izmanto. Savas ietekmes izmantošana, lai uzlabotu citu cilvēku dzīvi un līdzdalītu savu ticību, ir labas namturības paraugs.

 

Vai es esmu derīgs?


Ja tu uztraucies par to, vai esi derīgs šādam darbam, tad pajautā sev - kādi kritēriji sievieti pie akas padarīja derīgu tam, lai viņa stāstītu citiem par Jēzu? Pareizā atbilde ir - nekādi. Taču Jāņa 4:39 ir teikts: “Bet daudzi šīs pilsētas samarieši sāka ticēt Viņam, dzirdējuši sievas vārdus, jo viņa apliecināja.” Kā ar ļauno garu apsēsto cilvēku? Marka 5:20 ir sacīts, ka viņš “nogāja un sāka sludināt visā desmit pilsētu apgabalā, ko Jēzus tam bija darījis, un visi brīnījās.” Nekādas teoloģijas izglītības, nekādu apmācību un nekādu vadītāja pozīciju. Tie bija grēcīgi, krituši cilvēki - tādi, kā mēs -, kuru dzīves bija izmainītas, pateicoties Jēzum, un kuri nolēma stāstīt par Viņu citiem. Pat viņu iepriekšējā dzīve, kas viņus atšķīra no ierastās sabiedrības, viņus nepadarīja par nederīgiem. Viņiem bija viena kopīga lieta - viņi vēlējās, lai Dievs viņus izmanto.
 

Vai tu esi gatavs parādīt savu ticību tiešsaistē? Arī tu vari izvēlēties aizsniegt cilvēkus savā digitālajā ietekmes sfērā ar Viņa cerības vēsti.

Diemžēl lielākā daļa draudzes locekļu domā, ka šis darbs ir jāveic dažiem konkrētiem cilvēkiem, bet tas ir būtiski, ka katrs veic šo darbu un izmanto savu potenciālu. Mēs esam aicināti būt par lieciniekiem, nevis solu sildītājiem un klusiem vērotājiem. Mēs esam aicināti atstāt pozitīvu ietekmi un sadarboties ar Svēto Garu, ceļot Dieva Valstību.

 

Katram ir jāiesaistās


Es patiesi ticu, ka pēdējā atmoda būs digitāla, bet, lai tas notiktu, jāiesaistās ikkatram. Mēs patiešām esam kļuvuši par Laodiķejas draudzi, un pandēmija mūs no solu sildītājiem pārveidojusi par pasīviem tiešsaistes vērotājiem. Tam ir jāmainās. Mums ir jāmainās. Mēs visi esam aicināti būt par mācekļiem, evaņģēlija izplatītājiem. Es to saskatu tā - ja mums ir 22 miljoni draudzes locekļu visā pasaulē, tad mums ir 22 miljoni evaņģēlija izplatīšanas centri.

2. Mozus 3. grāmatā Dievs parādās Mozum degošā krūmā. Pēc tam, kad Mozus izteica savas bažas un bailes par atgriešanos Ēģiptē, Dievs viņam jautāja: “Kas tev rokā?” Mozum rokā bija tikai gana zizlis - rīks, ar kuru bija iespējams paveikt ko labu vai ļaunu, ievainot un sasist vai arī vadīt un aizsargāt. Kopā ar Dievu šis pats rīks paveica brīnumus un vadīja Dieva ļaudis ārā no Ēģiptes verdzības.

Es uzskatu, ka Dievs mums katram uzdod šo pašu jautājumu. Kas te rokā? Šodien tas ir telefons, planšete, kamera vai klēpjdators. Raugies uz tiem kā uz neitrāliem rīkiem. Tas, ko mēs ar tiem varam izdarīt, var būt kas labs vai ļauns. Ja Dievs ir ar mums, notisk brīnumi, un cilvēki visā pasaulē tiks atbrīvoti no grēka verdzības. Mēs varam sākt ar to cilvēku uzrunāšanu, kas ir mūsu digitālās aizsniedzamības robežās. 

Maza rīcība var atstāt lielu ietekmi. Un tas, kas aizsākas digitālajā vidē, var radīt ietekmi arī fiziskajā vidē. Vai tu esi gatavs izmantot savu digitālo ietekmi, lai uzlabotu citu cilvēku dzīves un līdzdalītu evaņģēliju? Seko šiem vienkāršajiem soļiem:
 
  1. Sazinies ar draudzes un vietējās kopienas locekļiem, izmantojot digitālos rīkus (čatu, saziņas lietotnes, sociālos medijus, u.c.). Tu nevari aizsniegt citus, līdzdalīt evaņģēliju vai kalpot citiem, ja ar viņiem nesazinies.
  2. Izvirzi mērķi, kuru sasniegt, pavadot laiku digitālajā vidē. Atrodies tiešsaistē ar skaidru mērķi. Izraugies trīs līdz piecus cilvēkus, kuriem tu vēlies kalpot, lūdz par viņiem un apņemies ar viņiem regulāri sazināties.
  3. Velti uzmanību tam, ko publicē cilvēki, un sazinies ar viņiem. Parādi saviem draugiem un paziņām, ka tu esi dziļi ieinteresēts viņu dzīvē un ka tev viņi rūp. Izdzīvo Romiešiem 12:15 aprakstīto principu: “Priecājieties ar priecīgajiem, raudiet ar tiem, kas raud.” Uzzini vairāk par viņu dzīvi un centies izprast viņu vajadzības. Uzdod jautājumus un uzmanīgi ieklausies. Es personīgi izvēlos sazināties ar cilvēkiem privātās sarakstēs, lai otrs cilvēks būtu gatavs vairāk atvērties.
  4. Rīkojies piemērotā laikā un veidā. Pajautā sev: “Cik daudz lūgšanu es varu atbildēt, vienkārši veltot uzmanību?” Jēzus satika cilvēkus tur, kur tie atradās ar jebkādām fiziskajām, mentālajām vai garīgajām problēmām. Tad Viņš teica: “Nāc un seko.” Kļūsti radošs! Vai redzi kādu, kurš zaudējis darbu? Aizsūti viņam naudu pārtikas produktiem, palīdzi uzrakstīt labu CV, piezvani un lūdz kopā. Tava rīcība būs vairāk vērta nekā tas, ko tu publicēsi tiešsaistē.
  5. Regulāri sazinies. Tas ir ļoti svarīgi, lai nodibinātu ilgtermiņa attiecības. Tas ir tik vienkārši, kā, piemēram, katru nedēļu nosūtīt ziņu, ka tu lūdz par šo cilvēku. Noteikti arī pajautā, vai ir kādas izmaiņas iepriekš apspriestajā situācijā.

Iespējams, ka tagad, kad izlasīji šo sarakstu, tu saprati, ka jau esi digitālais māceklis. Brīnišķīgi! Tu vari iedrošināt citus rīkoties līdzīgi. Varbūt tu pat vari izveidot grupu ar draudzes locekļiem, kas līdzdala savu pieredzi šajā misijas darbā.

Vai tu esi gatavs izmantot savu ietekmi Dieva Valstības celšanā? Mateja 25. nodaļā mēs lasām līdzību, kur divi uzticīgi kalpi pavairoja viņiem sniegtos talentus. Uz viņiem kungs sacīja: “Labi, tu godīgais un uzticīgais kalps. Tu esi bijis uzticīgs pār mazumu, es tevi iecelšu pār daudzumu. Ieej sava kunga priekā.” Bet bija arī kalps, kurš bija nobijies un apraka savu talentu zemē. Kungs šo talentu viņam atņēma un sacīja: “Jo ikvienam, kam ir, tiks dots, un tam būs pārpilnība, bet no tā, kam nav, atņems to, kas tam ir.”
 

Izvēlies šodien būs uzticīgais un godīgais kalps.