7. aprīlis, 2022 | Andreas Mazza, Adrian Dure | Eudnews
“Visi mani bērni atstāja pilsētu jau otrajā kara dienā... Es paliku. Bet, kad lādiņi trāpīja mana kaimiņa mājai, es arī devos prom, jo no lādiņa trieciena manas mājas logi un durvis bija sadragāti,” paskaidro Inna.
Viss ir iznīcināts, pat mājas karnīzes.
“Kaimiņu jumts iebruka. Tas bija ļoti drausmīgi,” turpina Inna. “Ļoti daudz vecu cilvēku izvēlējās patverties savās mājās un nebēgt. Tur nav elektrības, ūdens vai gāzes. Es nezinu, kā cilvēki tur tagad izdzīvo.”
Daudziem bēgšana no valsts ir kļuvusi par ļoti traumatisku pieredzi.
“Tas ir ļoti smagi,” saka Inna. “Mēs šeit nokļuvām pa dažādiem Kijivas apvadceļiem.”
Milijoniem ukraiņu joprojām ir neskaitāmu pamatvajadzību, kamēr viņi gaida humanitārajos koridoros. Vajadzību ir ļoti daudz. Cilvēkiem ir nepieciešams ēdiens, ūdens un apģērbs, jo viņi vienkārši gaida aukstumā.
Inna vēlas atgriezties mājās. “Es ceru, ka vismaz mājas sienas paliks neskartas, lai būtu kur atgriezties.”
Adriāns Durē, “Hope Media Europe” producents un dokumentālo filmu veidotājs, kā arī viņa komanda atrodas pie Ukrainas-Rumānijas robežas un šajā laikā veido dažu cilvēku stāstus, kuri bēg uz Eiropu, meklējot glābiņu. Sērijas ir daļa no vispasaules “Hope” kanāla un ADRA’s kampaņas ar nosaukumu „HOPE FOR UKRAINE” (Cerība Ukrainai).
// Arī Tu vari palīdzēt, ziedojot palīdzības organizācijai ADRA, lai atbalstītu krīzē nonākušos cilvēkus:
