Ǵimene un 21. gadsimta izaicinājumi

Eiropā arvien biežāk jūtams satraukums par straujo iedzīvotāju skaita samazināšanos, sabiedrības novecošanos un dažādu tautu un pat nāciju izmiršanas tendencēm. Daļa cilvēku saprot, ka pienācis ir pēdējais laiks kaut ko darīt, lai sniegtu lielāku atbalstu ģimenēm, kas audzina bērnus, un veicinātu iedzīvotāju skaita pieaugumu. No otras puses, diskusiju degpunktā ir  jautājums: “Vai laulībai vispār šodien ir kāda nozīme, un, ja ir, tad – kāda?” Samērā bieži terminus laulība un ģimene aizstāj vārdi “attiecības”, “draudzēšanās”, “partnerība” u.c.

Aicinu ielūkoties dažās atziņās un komentāros par ģimeni un laulību no interneta dzīlēm…

• "Mēs dzīvojam 21. gadsimta sabiedrībā, kur radikāli mainās sabiedrības pamatvērtības  un  ģimenes raksturs. Mājas,  kas reiz bija miera, harmonijas, patvēruma un sapratnes vieta, kļūst par vietu dažādu vecumu un dzimumu cilvēku konfrontācijai, kur katram ir sava  personiskā pārliecība un sociālā piederība tādā pat daudzveidībā kā eksotiskās sugas tropu mežos."   
• (Amy Russell and Min Kyung Kim . The Postmodern Family)
• “Ir radusies jauna ģimenes forma «piesātinātā ģimene»  (the saturated family),  kuras locekļi  dzīvo pastāvīgas aizņemtības režīmā. Ģimenes locekļi ir iesaistīti  daudzveidīgās, mainīgās attiecībās, uzsūcot sevī dažādas vērtības un uzskatus, kas ietekmē viņu dzīvesveidu un izmaina personību. Sociālo tīklu piesātinājums un tehnoloģiju bums (telefons, televīzija, internets...) ir radījis ģimenes krīzi, attiecību sadrumstalotību, nesakārtotību un haosu.” (Greegen)
• "Vispār varētu pat teikt, ka laulība pati par sevi tagad ir modē, jo tas taču ir forši - uzvilkt baltu kleitu, uztaisīt tusiņu un vēl smukas bildes turklāt. Atšķirība no senākiem laikiem ir tā, ka kādreiz par laulības saglabāšanu cīnījās, tika pāri strīdiem, bet mūsdienās kā kāds strīds, tā atā un precē nākošo." (kādas jaunietes viedoklis interneta aptaujā)
• “Mums patīk būt neprecētiem un patīk modelis - katrs savā mājā, brīvdienās kopā. Viss mīļi, strīdēties nav laika, kaut kur aizejam, aizbraucam, pamīlējamies un uz redzēšanos! Palīdzam viens otram, atbalstām, bet esam katrs pie savas mājas. Neiestājas rutīna, visu laiku tādā vieglā gaidīšanas reibonī. Labāk mazi svētki ik pa brīdim abiem, nekā sadzīve, kas visu sarežģī. Kopā dzīvojot, vajag pieslīpēties, pielāgoties, bet, ja ir savs dzīvoklis, kad apnīk, vari palikt viens. Protams, es nevaru iedomāties šo modeli, ja ir mazs bērns.”

Lasot šos viedokļus un komentārus, šķiet ka mūsdienu sabiedrība ir aizgājusi pārāk tālu no Bībelē aprakstītajiem kristīgajiem principiem un ģimenes ētikas standartiem, kas daudzus gadsimtus nemainīgi bija sabiedrības eksistences pamats. Daži analītiķi un pētnieki izsaka pat tik radikālu viedokli, ka laulība kā tāda mūsdienās ir zaudējusi savu nozīmi, vērtību un pat jēgu. Šīs teorijas aizstāvji deklarē, ka ģimenes klasiskais modelis ir novecojis un sevi izsmēlis. Tiek izteikti pat tik skaļi paziņojumi kā "Laulība ir mirusi" un “Ģimene, tā ir pagātne”…

Arī Eiropā strauji izplatās dažādas jaunas cilvēku kopdzīves alternatīvas, piemēram, modelis "dzīvot kopā un atsevišķi", “atvērtā laulība” ,"partneri uz laiku" u.c.  Nevaram nepieminēt arī viendzimuma pāru un transpersonu attiecības un laulības, kas atsevišķās valstīs ir ieguvušas ģimenes statusu un likuma aizsardzību.

Eiropas Komisija, izstrādājot normatīvos aktus, kas saistīti ar pilsonību, ģimenes un pārvietošanas brīvību Eiropas Savienības teritorijā, lieto šajā dokumentā formulējumu: “…ņemot vērā "visas ģimeņu formas”. Deputāti šādu iniciatīvu atbalstīja, balsojot ar 394 balsīm "par" un 176 balsīm "pret".

Pēc šīs Eiropas Padomes rezolūcijas pieņemšanas Eiropas Komisijai būs jāizstrādā vadlīnijas, lai visās dalībvalstīs tiktu atzītas un respektētas “dažādas ģimeņu formas”, netiktu ierobežota vārda un ticības brīvība. Tas, kādā mērā dalībvalstis to vēlēsies darīt, gan pašlaik ir atstāts pašu dalībvalstu ziņā.

Šis formulējums “dažādas ģimeņu formas” gan ir pretrunā ar Bībeles koncepciju par laulību un ģimeni, kā arī Latvijas Republikas Satversmē noteikto laulības definīciju kā savienību starp vīrieti un sievieti.
 
Domāju, ka problēma izpratnei par to, kas ir laulība un kas nav laulība, ir saistīta ar to, ka mūsdienās cilvēki ir pazaudējuši apjausmu par laulības izcelsmi, būtību un jēgu. Iespējams, tās ir sekas tam, ka daudzi atsakās pieņemt faktu, ka laulība ir Dieva iecelta. Vai mūsdienu postmodernās pasaules visatļautībā ir iespējams glābt laulības institūciju no tālākas degradācijas vai pat iznīcības? Domāju, ka jā! Jo Dievs ir ģimenes un laulības dibinātājs un Viņš vēl joprojām sniedz palīdzību, padomu un svētību visiem, kas vēlas to saņemt. Viens no maniem mīļākajiem citātiem skan šādi: “Labākais arguments par labu kristietībai ir mīlošs un mīlams kristietis.” (Elena Vaita “Palīgs ikdienā”) Pārfrāzējot šo domu attiecībā uz ģimeni, varētu teikt: “Vislabākais arguments par labu Bībeles principos balstītai laulībai ir ģimene, kurā valda mīlestības, laipnības un ticības gars.” Manuprāt, katra šāda ģimene  ir kā dārgakmens, kas atstaro gaismu no debesīm un  izgaismo pasauli ar savu pozitīvo piemēru.

Aptaujas rāda, ka arī kristiešu vidē šķirto laulību skaits būtiski neatšķiras no nekristiešu  šķirto laulību rādītājiem. Tie ir vismaz 50 % no noslēgtajām laulībām. Izsakot to proporcijā, maksimālās izredzes uz veiksmīgu laulību šodien būtu vien 50:50.  Taču ir vēl kāda cita statistika. Ticīgo vidē ir atšķirība starp tiem, kuri regulāri apmeklē dievkalpojumus, aktīvi iesaistās draudzes dzīvē un kalpošanā, regulāri lasa Bībeli un ģimenē katru dienu velta laiku kopējām lūgšanām. Šo cilvēku vidū šķirto laulību procents ir apmēram 1:1500. Ļoti iespaidīga aina, lai neteiktu vairāk! Cilvēku patiesa garīga nodošanās un dzīva ticība saņem lielu Dieva svētību un ir labākā alternatīva virspusējām attiecībām ar Dievu un potenciāli neveiksmīgai laulības dzīvei.
 
Laulība Bībeles izpratnē nav tikai juridisku attiecību nokārtošana valsts un likuma priekšā, bet tā vispirms ir derība, kas tiek slēgta starp diviem pieaugušajiem - vīrieti un sievieti- ar mērķi veidot kopīgu ģimeni. Tas nav līgums, kurā viena puse pieprasa otrai pusei pildīt līguma saistības, bet gan tādas attiecības, kurās tiek apstiprināta savstarpēja mīlestība, cieņa un nodošanās viens otra labā uz visu dzīvi. Šīs derības noslēgšanas pamatā ir abpusējs solījums būt kopā priekos un bēdās, veselībā un slimībā, bagātībā un nabadzībā, būt uzticamam dzīvesdraugam visu dzīves laiku, tas ir solījums palikt uzticamam neatkarīgi no apstākļiem. Šo solījumu apstiprina liecinieki, kuri ar parakstu apliecina, ka šāda derība tiek noslēgta.

Dievs, kurš radīja un veidoja šo pasauli, noteica arī kārtību, kādai tajā jāvalda. Viņš novilka noteiktas robežas un deva saistošus likumus, kas ļauj cauri paaudzēm saglabāt Dieva noteikto cilvēces attīstības virzienu. Pārkāpjot šīs Radītāja noteiktās robežas, cietējs vienmēr būs cilvēks pats. Dievs deva cilvēkiem 10 baušļus, no kuriem pirmie četri runā par cilvēka attiecībām ar Dievu, bet pārējie seši par cilvēku savstarpējām attiecībām. Piektais bauslis saka: “Godini savu tēvu un savu māti, lai tu ilgi dzīvotu tanī zemē, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev dod.” Un septītais: “Tev nebūs laulību pārkāpt.”. (2.Mozus 20:12,14) Varētu teikt, ka Dievs ir noteicis likumīgu aizsardzību ģimenei kā cilvēku sabiedrības pastāvēšanas un attīstības priekšnoteikumam. Neapšaubāmi, ka ģimene ir bijusi un būs jebkuras valsts un sabiedrības pastāvēšanas pamats, neatkarīgi no tā, ko par to domā, runā vai raksta citādi domājoši un citādi orientēti cilvēktiesību aktīvisti, dažādu līmeņu deputāti, sabiedrībā populāri vai sociāli aktīvi cilvēki. Ja  ģimene (kuru veido vīrieša un sievietes laulība) kādā valstī vai sabiedrībā pārtrauks pastāvēt kā cilvēces pamat eksistences  pamatforma, ir pilnīgi skaidrs, ka pavisam drīz nebūs arī pašas valsts. Cilvēku domas un viedokļi par laulības institūcijas nozīmi mūsdienu postmodernajā un super individualizētajā pasaulē nespēj mazināt ģimenes lomu un nozīmi cilvēku sabiedrības jēgpilnā pastāvēšanā arī turpmāk. 

No iepriekš sacītā varam secināt, ka laulība un ģimene 21. gadsimtā nevis zaudē savu nozīmi, ietekmi un jēgu, bet, tieši pretēji, kļūst par tautu izdzīvošanas un nāciju pastāvēšanas stūrakmeni.

Dievs cilvēkā ir ielicis sirdsapziņu, kas mūs mudina darīt labu un izvairīties no ļauna lai mēs pasargātu sevi un citus no nevajadzīgām sāpēm, ciešanām, šķiršanās un priekšlaicīgas nāves. Diemžēl cilvēki, pretodamies savai sirdsapziņai, bieži noraida Svētā Gara balsi un Dieva iedibināto un likumīgi noteikto kārtību, tā vietā radot  savu uzskatu, vērtību un ticības sistēmu.  Paļaujoties uz grēka ietekmē samaitātā prāta secinājumiem un savas bezdievības gudrību, veidojas nosliece uz pretdabiskām tieksmēm, kas sagrauj sabiedrību un tās pamatstruktūru - ģimeni - no iekšienes. Tiek piedāvātas jaunas ģimenes formācijas un cilvēces turpmākās eksistences paradigmas, kurām vairs nav nekā kopēja ar Dieva koncepciju par laulību un ģimeni.  

Parasti, pašus asākos pretargumentus Dieva iedibinātajam ģimenes modelim izsaka cilvēki, kuru personīgā pieredze nav saistīta  ar laimīgu ģimenes dzīvi. Laimīgas laulības  un harmoniskas ģimenes pievilcība ir jāpiedzīvo, lai būtu vēlme to atkārtot. Iespējams, tāpēc ka liela sabiedrības daļa to nav piedzīvojusi, rodas loģikā nepamatota pretestība Dieva iedibinātajam cilvēcīgo attiecību modelim, kas ir katras ilgtspējīgas sabiedrības pamats.
 
Viens no būtiski svarīgākajiem jautājumiem šodien ir: “Kas nepieciešams ģimenei 21. gadsimtā, lai eksistenciālā pesimisma un morālā pagrimuma gaisotnē varētu atgriezties pie Dieva piedāvātā laimīgas laulības un ilgtspējīgas ģimenes modeļa?

Piedāvāju dažas atziņas, kas varbūt palīdzēs spert kādus soļus šajā virzienā.

• Laulība vispirms ir jāvērtē kā Dieva dāvana cilvēkiem. “Kas atrod sev laulāto draudzeni, tas atrod sev tiešām ko labu un var līksmoties, kā žēlastības dāvanu saņēmis no Tā Kunga.” (Sak. 18:22)  Ja tiek ievēroti Radītāja noteiktie principi, kas ir ikvienas laimīgas ģimenes pamatā, tad, par spīti dažādām grūtībām un izaicinājumiem, ir apsolīta Dieva svētība, apsardzība un palīdzība. Dievam ir plāns katrai ģimenei, vislabākais plāns – glābšanas plāns!
• Laulība starp vīrieti un sievieti ir vienīgais Dieva ieceltais un atzītais modelis divu cilvēku attiecībām. Ģimene ir skola, kurā mēs mācāmies pašas svarīgākās lietas. Veselīgai un harmoniskai personas attīstībai ir nepieciešami abi dzimumi – vīrietis un sieviete. Tas bērnam iemāca saprast, kādu dzimumu viņš pārstāv un kā ir jāizturas pret pretējo dzimumu. Zēni ģimenē mācās, ko nozīmē būt vīrietim, vīram un tētim, bet meitenes mācās, ko nozīmē būt sievietei, sievai un mātei.
• Laulība un ģimene ir daļa no sagatavošanās procesa dzīvei Dieva Valstībā.“Tad nu kā Dieva izredzētie, svētie un mīļotie tērpieties sirsnīgā līdzjūtībā, laipnībā, pazemībā, lēnībā, pacietībā, ka jūs cits citu panesat un cits citam piedodat, ja vienam ir ko sūdzēties par otru; tāpat kā mūsu Kungs jums piedevis, piedodiet arī jūs. Un pāri visam tam lai ir mīlestība, kas ir pilnības saite. Bet Kristus miers lai valda jūsu sirdīs, jo tam jūs esat aicināti kā viena miesa; esiet pateicīgi!”(Kolosiešiem 3:12-15)

Dzīve ģimenē ir skola, un mums visiem ir jāmācās šajā skolā, lai apgūtu Kristus lēnprātību un pazemību, sagatavojoties dzīvei Dieva tuvumā. Grūtības, izaicinājumi un problēmas, kas jāpārvar ģimenē, ir šī sagatavošanās procesa svarīgas sastāvdaļas. Viens no svarīgākajiem jautājumiem, kuru vajadzētu uzdot sev pirms laulībām, ir: “Vai šīs attiecības mani tuvinās Dievam un ticībai?”

• Laulība ir paredzēta kā vienreizējs notikums cilvēka dzīvē. Šī atziņa ir ietverta svinīgajā laulību solījumā, kur abi laulātie sola viens otram saglabāt uzticību un kopt sākotnējo mīlestību, rūpējoties viens par otru gan priekos, gan bēdās, gan veselībā, gan slimībā, līdz nāve tos šķirs. Laulība ir vissvarīgākais lēmums, kas ietekmēs visu turpmāko dzīvi. Tāpēc atbilstoša dzīvesdrauga izvēle ir pati nopietnākā izšķiršanās katra cilvēka dzīvē.
• Laulības pamats ir mīlestība. Diemžēl liela daļa cilvēku par mīlestību uzskata romantisku aizraušanos vai impulsīvu jūtu uzliesmojumu, kam nenovēršami seko kritums un bieži vien arī vilšanās. Patiesībā mīlestība ir kaut kas daudz vairāk.  Laulāto uzdevums ir vispirms iepazīt patiesu, īstu, nesavtīgu, varētu pat teikt, dievišķu un svētu mīlestību. Šādas mīlestības definīcija ir atrodama Bībelē. „Mīlestība ir lēnprātīga, mīlestība ir laipna, tā neskauž, mīlestība nelielās, tā nav uzpūtīga. Tā neizturas piedauzīgi, tā nemeklē savu labumu, tā neskaistas, tā nepiemin ļaunu. Tā nepriecājas par netaisnību, bet priecājas par patiesību. Tā apklāj visu, tā tic visu, tā cer visu, tā panes visu. Mīlestība nekad nebeidzas. (1.Korintiešiem 13:4-8)

Pēc šādas mīlestības ir jāilgojas, par to jālūdz, tā jāsaņem un jādod tālāk. Ņemot vērā, ka mīlestība ir Dieva dāvana un ka viss labais “nāk no augšienes”, mums jāsaprot, ka Radītājs vēlas, lai, pieņemot šo dāvanu, mēs to vērtētu un no savas puses darītu visu iespējamo, lai to saglabātu un uzturētu. Tieši Dieva dotās mīlestības saglabāšana, manuprāt, ir viens no veiksmīgas laulības un laimīgas ģimenes noslēpumiem. Grāmatā “Debesu vietās” (206. lpp.) varam atrast būtiski svarīgus padomus par mīlestības saglabāšanu. “Cik daudz grūtību, sāpju un nelaimju varētu aiztaupīt, ja vīri un sievas turpinātu būt rūpīgi, gādīgi un uzmanīgi, turpinātu teikt laipnus un atzinīgus vārdus viens otram, parādītu savstarpēju iejūtību, ar ko var uzturēt dzīvu to mīlestību, kas bija pamatā sava izraudzītā dzīvesdrauga mantošanai. Ja tikai laulātie turpinātu parādīt viens otram šīs mazās uzmanības, kas baro mīlestību, tad viņi vienmēr justos laimīgi viens otra sabiedrībā. Tad viņos pašos būtu maza laimes pasaule…”

Man patīk šī doma par ģimeni kā “laimes pasauli”, kas mums pašiem un visiem pārējiem, ar kuriem nonākam saskarsmē, sniedz dzīvu liecību par Dieva Valstības realitāti, pievilcību un neaprēķināmi lielo vērtību.

Grēks ne tikai atšķir mūs no Dieva, bet pastāvīgi apdraud attiecības visās dzīves jomās, bet jo īpaši laulībā un ģimenē. Kristus misija bija, ir un būs glābt un atbrīvot cilvēkus no šīs grēka verdzības. Viņam ir spēks un vara atjaunot izpostītās attiecības, apskaidrot aptumšoto saprātu un dziedināt grēka paralizēto gribu. 

Ģimene un laulība ir Dieva uzmanības degpunktā, jo Viņš to ir radījis un uzturējis cauri gadu simtiem. Tāpēc es ticu, ka lai arī cilvēks atsvešinās no sava Radītāja, Glābēja un dzīvības Devēja, Svētais Gars turpinās darboties, lai Dieva veidotais ģimenes modelis pastāvētu arī 21. gadsimtā kā liecība Viņa mīlestībai, visu aptverošajai godībai un atjaunojošajam spēkam.