Manas sirds Latvija

4. maijs, 2022 | Ingrīda Markusa

"Domājot par to, ko man nozīmē Latvija, prātā nāk Boņuka vārdi no Jāņa Klīdzēja grāmatas “Cilvēka bērns”, kur mazais zēns saka: kur gan vēl ir skaistākas debesis un baltāki mākoņi, kur gan viss apkārt vēl skaistāk zaļo un zied! Nekur nav tik skaistas debesu puses, nekur tā neskan un nezaļo, kā pie mums! Tādas otras līdzīgas debess puses nav nekur visā pasaulē, vai ne?
  
Man mana Latvija ir DIEVA mīlestības sveicienu zeme. Tie sastopami ik uz soļa un tie pastāsta, cik skaista ir DIEVA sirds. Mēs to varam iemīļot, vērtēt un saudzēt.

Domāju, ka mūsu himna - lūgšana “DIEVS, svētī Latviju..” un lūgšanu ļaudis šajā zemē palīdz DIEVA svētībām aizsniegt mūsu zemi, un to pasargāt. 

Bet cilvēciski neietekmējamas bezjēdzības redzot, mans sirds mierinājums ir mana īstā pilsonība. Pilsonība, kas ir Debesīs, kur taisnība mājo, un mūsu Debess Tēvs, kurš priekš mums, saviem bērniem, ir sagatavojis neiedomājami brīnišķīgu Valstību, kur būs prieka pilnība, nožūs visas asaras, un nevienam nesāpēs sirds." (Ingrīda Markusa)

 

Manas sirds Latvija


Mana mīļotā Latvijas zeme
ar smilgu sanošiem čukstiem,
ar miglas rāmajiem rītiem
un rimušiem ļaužu sirdspukstiem.

Kad rudenī nosmaržo sūnas,
uz ciņiem smej’ dzērveņogas,
par tevi, Latvija mīļā,
ir manas gaišākās domas.

Tā gribas, lai taviem bērniem
ir siltas un laimīgas mājas!
Tā gribas, Latvija mīļā,
lai šeit mums laimīgi klājas.

Lai neaizbrauc prieks pār jūru
vien atstājot skumju švīkas,
lai atkal dzīvās mājās
vij ligzdas bezdelīgas.

Lai tevī, Latvijas zeme
beidz saimniekot tie, kam vienalga,
lai dzīvas sirdsapziņas
ir tava lielākā balva.

Kad himnā svinīgi lūdzam:
“DIEVS svētī Tēvzemi mūsu”,
lai sirds klusi līdzi domā:
“es arī šai svētībā būšu!”

Lai DIEVA klātbūtnes elpā
tiek piedoti visi grēki,
lai ļaužu dvēseles staro
un skan kā dziesmu svētki.