Kas notiktu, ja mēs patiešām rīkotos tā, kā to ir mācījis Jēzus?

Atceros, kad pirms vairākiem gadiem ciemojāmies pie vietējās draudzes mācītāja, viņš, draudzīgi sasveicinoties un spiežot man ar vīru roku, jautāja: „Kā Jums abiem klājas?” Mēs mirkli padomājām un teicām: „Zini, jo vairāk dzīvojam, jo labāk mums klājas!” „Dīvaini,” atbildēja mācītājs, „kāpēc ir tā, ka citiem kristiešiem iet arvien sliktāk, bet citiem arvien labāk?” Domāju, ka viņam bija kāds secinājums par šo jautājumu arī pašam, bet toreiz mēs laikam daudz par to vairs neprātojām. 

Kas ir noteicošais faktors, cik kristietis ir veiksmīgs, laimīgs un harmonijā ar mācību, ko Dievs devis caur Bībeli?

Man ir tāda pārliecība, varbūt kādam tā šķiet naiva, KA DAROT, NE TIKAI svētulīgi CITĒJOT JĒZUS TEIKTO, mūsu dzīve būs patiešām dzīve pārpilnībā. Un, ka noteicošais ir tieši tas, cik nopietni konkrētais cilvēks uztver Dieva Vārdu. Vai tikai lai par to padiskutētu un paprātuļotu, vai lai patiešām pēc tā praktiski arī dzīvotu. Ikdienā. Mazajās lietās. 

Dīvaini, ka daudzreiz cilvēki saprot, ka ir pretlikumīgi un nosodāmi, piemēram, zagt vai nogalināt. Bet cik daudz vairāk var nodarīt cilvēkiem pāri, piemēram, aprunājot. 

Jau labu laiku atpakaļ es pirmo reizi Bībelē patiešām pamanīju Rakstu vietu: „Svētīgi, kas mazgā savas drēbes, lai tiem būtu daļa pie dzīvības koka un varētu pa vārtiem ieiet pilsētā. Ārā paliek suņi, burvji, netikļi, slepkavas, elku kalpi un visi, kas mīl un runā melus.” Iedomājieties, es uz brīdi apmulsu, tas ir nopietni! Nedrīkst aprunāt un celt neslavu citam cilvēkam. Ja mēs kādu aprunājam, tas nozīmē, ka mēs mīlam melus. 

Kā teica Latvijā pazīstamā žurnāliste Sandra Veinberga: „Negatīvai informācijai ir liels spēks!” Un ir izpētīts, ka cilvēks, kaut ko visu laiku runājot, pats tam notic, pat ja sākumā tā nav bijusi taisnība, bet tikai izdomājums. Interpretējums. 

„No tam visi pazīs, ka jūs esat Mani mācekļi, ja jums būs mīlestība savā starpā.” (Jāņa 13:35) Nevis, kādā pozā jūs lūdzat, vai lietojat uzturā gaļu, vai cik kārtīgi ievērojat Sabata dienu. Bet attieksme vienam pret otru. Kāpēc tā? Laikam attiecības ar līdzcilvēkiem ir nepielūdzams indikators, kādas ir Tavas attiecības ar Debesu Tēvu.

„Ja kāds saka: es mīlu Dievu, – un ienīst savu brāli, tad viņš ir melis; jo, kas nemīl savu brāli, ko viņš ir redzējis, nevar mīlēt Dievu, ko viņš nav redzējis.” (1.Jāna 4:20) Runā melus, mīl melus un pats kļūst pat meli. Secība acīmredzama. 

Kas notiktu, ja mēs katrs vairāk piedomātu pie tā, ko sakām un runājam par citiem cilvēkiem. Arī draudzē. Vai es esmu gatavs iet un meklēt piedošanu un atjaunotas attiecības? Jēzus to māca. Vai mums ir drosme sekot Viņa vārdiem? Ikdienā.

Elīna Ģipsle