Dzirdot no līdera sirds - Intervija ar Tedu Vilsonu

15. jūnijs, 2022 | Adventist Review

Pirmo interviju jaunievēlētais ĢK prezidents TEDS VILSONS sniedza izdevuma “Adventist Review” galvenajam redaktoram Bilam Notam un korespondentam Markosam Paseži. Piedāvājam ar to iepazīties arī lasītājiem Latvijā!
 
Ir pagājuši teju 50 gadi kopš laika, kad kāds tika ievēlēts par ĢK prezidentu trešo reizi pēc kārtas. Ko tas nozīmē Jums tieši ietekmes kontekstā?  
 
Tā, bez šaubām, ir pieredze, kas māca pazemību. Nevaru apgalvot, ka manī tas raisa entuziasmu. Atzīstu, ka mums pastāvīgi jāfokusējas uz uzdevumu, kuru Savai draudzei ir devis Dievs. Ceru vēl vairāk strādāt, lai palīdzētu draudzes locekļiem apzināties savu atbildību un palīdzētu mums visiem koncentrēties uz tuvošanos pasaules vēstures noslēgumam.

Vai ir kādas iniciatīvas, par kurām esat domājis, bet kuras vēl nav tikušas realizētas?
 
Esam nolēmuši dubultot spēkus, sekmējot atmodu un reformāciju. Tas mums nepieciešams katru dienu. Bez tam esam veltījuši lielu uzmanību visaptverošai veselības kalpošanai, kas pamatojas Praviešu Gara rakstos – ka trešā eņģeļa vēsts ir nesaraujami saistīta ar medicīnas misijas darbu, šīs vēsts labo roku.
 
Aktualitāti nav zaudējusi arī kalpošana lielajās pilsētās. Visas lielās pilsētas vēl nav aizsniegtas, darba vēl ir daudz. Un, protams, svarīga ir visu draudzes locekļu iesaiste kalpošanā. Mūsu stratēģiskais plāns “Es došos” (“I will Go”) tiks īstenots tuvākajos piecos gados.
 
Ir vēl kāda lieta, ko vēlos īpaši akcentēt – tas ir aicinājums mums visiem lūgt pēc Svētā Gara izliešanās vēlajā lietū.
 
Mūsu saruna notiek ģērbtuvēs. Parasti šeit treneri dod padomus sportistiem. Balstoties uz šo metaforu, kā Jums šķiet, vai tai ir kāda nozīme saistībā ar amatu, kuru esat atkāroti uzņēmies veikt?
 
Tā nenoliedzami norāda uz sadarbības lielo nozīmi. Nav iespējams vienkārši paraustīt dažas aukliņas un gaidīt, ka viss sāks darboties. Īpaši draudzē, kuras lielāko daļu veido brīvprātīgie. Ļaudis ir kļuvuši par draudzes daļu, jo mīl Kungu. Tas arī ir tas, ko saucam par draudzes locekļu iesaisti – kad katrs dara savu darba daļu Jēzum.  Mana funkcija nav tajā, lai sēdētu birojā un izsūtītu e-pasta vēstules. Nē! Gan draudzes vadītājiem, gan draudzes locekļiem jādeg par Dieva lietu, apzinoties, ka esam daļa no kā daudz lielāka, kas stāv pāri jebkuram šīs zemes uzdevumam. Šī ir kustība, kuru vada Dievs. Sadarbojoties ar komandu, un tā ir patiešām varena komanda – 22 miljoni cilvēku –, ir ļoti svarīgi atklāt šo redzējumu arī viņiem. Tas nepavisam nav viegli, jo ir vēl daudz citu svarīgu uzdevumu.  Bet vēlos mudināt visus mūsu brīnišķīgos draudzes locekļus apzināties, ka beigu laikā ikvienam ir darbs un vieta, ko Dievs ir uzticējis tieši viņam.
 
Daudzi uzskata, ka viens no Jūsu galvenajiem uzdevumiem ir vadītāju sagatavošana: tie ir desmitiem tūkstoši mācītāju, simti savienību vadītāju, apmēram 160 ūniju prezidenti un divīziju vadītāji. Ko Jūs vēlētos teikt šai lielajai grupai?
 
Ikvienam vadītājam ir jāatrod pašam savs ceļš, kā atsaukties Dieva aicinājumam. Mēs nedrīkstam no tā novērsties. Nedrīkstam atkāpties no tā, kas mēs esam – septītās dienas adventisti. Zinu, ka ir cilvēki, kuri vēlas tam piešķirt kādu citu nozīmi, bet draudze ir celta uz bibliska pamata. Ir būtiski, lai to pieņemtu visi administrācijas darbinieki un vadītāji, apzinoties, ka šo kustību esamībā ir izsaucis Dievs. Mums jāiegulda viss, kas vien ir mūsu rīcībā, lai veicinātu draudzes turpmāko virzību Dieva spēkā.
 
Šobrīd strādājam pie Ģenerālkonferences vadītāju attīstības programmas un pieliksim visus spēkus, lai šī programma tiktu īstenota vēl dinamiskāk. Mudinu ikvienu vadītāju patiesi apzināties, ka viņš ir daļa no kā daudz lielāka nekā pats. Ir jāapzinās, ka reformācija iespējama tikai tad, ja pavadām laiku ar Dieva Vārdu, lasām Praviešu Gara rakstus un paliekam lūgšanās. Mums jāļaujas Dieva vadībai, tieši tāpēc draudzes vadīšana nav vienkārši aukliņu raustīšana vai dažas uzrunas, pēc kurām visi piecelsies un soļos vienā ritmā. Nē, draudzē tā tas nenotiek! Mums jāuzsver atkal un atkal, ka esam daļa no kā patiešām brīnumaina un varena!

Ja es pajautātu, kur Jūs vēlētos atrasties šovakar, zinu, Jūs atbildētu, ka vēlētos būt šeit. Tāpēc jautāšu ko citu – ja Jums būtu iespēja izvēlēties, kur atrasties pēc divām nedēļām, ko Jūs izvēlētos?
 
Tieši pēc pāris nedēļām mēs ar ģimeni ceram atrasties skaistā kalnu ielejā, vienā no mūsu iecienītākajām pārgājienu vietām. Varēsim tur pavadīt laiku kopā ar mūsu meitām un viņu ģimenēm. Pēdējo reizi tur bijām pirms četriem gadiem, vēl pirms pandēmijas. Ja šoreiz neradīsies kādi ierobežojumi, ļoti ceram doties šai pārgājienā.  
 
(Avots: https://adventistreview.org/gc-news/hearing-the-heart-of-a-leader/
Tulkoja Anitra Roze)