Piemiņa, Andris Zariņš (1939 –2022)

29. jūnijs, 2022 | Andris Pešelis, Anitra Roze

Ar skumjām ziņojam, ka esam zaudējuši mūsu brāli Kristū, ilggadēju draudzes locekli un cīņu biedru Andri Zariņu. 
Andris Zariņš dzimis 1939.06.10. Rīgā Jāņa un Elzas Zariņu ģimenē. Adventistu vēsti bija pieņēmusi jau Jāņa māte Helēna, kura par savu dēlu bija daudz lūgusi Dievu. Jānis ilgi turējās pretī adventes vēstij, taču dzīves pagriezieni lika pārdomāt daudzas lietas. Jānis Zariņš bija virsnieks Latvijas armijā, un 1941. g. jūnijā viņš no Litenes tika izsūtīts uz Sibīriju. Turpmākos gadus Elza kopā ar dēlu Andri pavadīja Liezērē, kur Andris pabeidza pamatskolu.
Tēvs pārnāca no Sibīrijas, un kopš 1956. g. ģimene dzīvoja Raiskumu “Saulkalnos”. Tur Andris pavadījis visu savu mūžu. Tēvs Jānis pievienojās adventistu draudzei un uzdāvināja dēlam Bībeli, kuru Andris ir lasījis un glabājis kā lielu dārgumu. Kristījās Andris 16 gadu vecumā.
Vēlāk sekoja Andra dienests padomju armijā, kur viņš bija apņēmies ievērot sabatu. Gandrīz divus gadus tas viņam izdevās, bet tad virsnieki viņu nodeva tiesai, kur par pavēļu nepildīšanu Andri notiesāja uz trim gadiem ieslodzījuma cietumā. Tā kopā prom no mājām viņš pavadīja 5 gadus.
1965. gadā Andris atgriezās. 1967. g. viņš laulājās ar sludinātāja Ernesta Pavasara meitu Ainu. Laulībā piedzima dēli Alvis un Mariss un meita Guna. Šobrīd Andrim un Ainai ir jau 6 mazbērni un 2 mazmazbērni.
Laicīgais darbs Andrim bija meliorācijā un mežsaimniecībā. Tomēr sirds darbs viņam bija draudzē. 31 gadu Andris ir bijis Cēsu draudzes vecākais. 
Jau viņa tēvs Jānis bija veltījies, lai tulkotu un uz rakstāmmašīnas pavairotu Elenas Vaitas darbus. Pirmskara Latvijā bija publicētas tikai dažas E. Vaitas grāmatas. Jānis Zariņš gādāja, lai draudzēs būtu pieejamas E. Vaitas liecības, “Izmeklētās vēstis” un Laikmeta konfliktu sērija. Viņa dēls Andris turpināja šo pašaizliedzīgo grāmatu pavairošanas darbu, bet jau caur izdevniecībām un tipogrāfijām. Ar viņa gādību tika ir izdotas 25 dažādas grāmatas. 
Vislielāko prieku Andris izjuta par grāmatas “Lielā cīņa” izdošanu iespiestā veidā, jo tam bija vairāki šķēršļi, kas ar lūgšanām tapa pārvarēti. Līdz tam šī grāmata latviski bija izdota vien ap 1922. gadu vecajā drukā. 
Andris bijis biežs viesis izdevniecībā “Patmos”, lai ar tās starpniecību viņa izdotā literatūra tiktu izplatīta un rastu savus lasītājus. Andra izdotās grāmatas nopērkamas izdevniecības “Patmos” veikalā vēl joprojām.
Vēl viens liels Andra Zariņa mūža darbs bija dievnama celtniecība Cēsīs, Līgatnes ielā 1. Nams tika celts plašs un apjomīgs ar ticību, ka Dievs spēj to piepildīt ar Saviem atpestītajiem un veidot lielu draudzi. 
Andris vienmēr ir iestājies par patiesu kristietību, viņš runāja atklātu un tiešu valodu bez aplinkiem, nebaidījās no pretējiem viedokļiem. Ticību Kristum viņš ir turējis, un cerība uz Kristus otro atnākšanu viņu ir spēcinājusi līdz galam. Viņš stipri paļāvās uz Dieva apsolījumiem.
Pēdējais viņa vārds ir bijis “Āmen” pēc kopīgas lūgšanas kopā ar dzīvesbiedri.
Miris 2022. gada 21. jūnijā 83 gadu vecumā.

Sagatavoja Andris Pešelis


UZTICĪGS PIENĀKUMAM
 
Brāli Andri Zariņu paguvu iepazīt pavisam nedaudz. Kad sāku strādāt izdevniecībā “Patmos”, viņš mēdza piezvanīt, lai piedāvātu pārdošanai savas izdotās grāmatas; vēlāk arī pati zvanīju viņam, lai lūgtu vēl grāmatas, jo tās allaž bija ļoti pieprasītas. Šajās reizēs gandrīz vienmēr nedaudz parunājāmies par notikumiem draudzē. 
Br. Andris Zariņš, līdzīgi kā br. Aivars Kļaviņš, man vienmēr bijis sava veida Draudzes leģenda. Jo kurš gan Latvijas adventistu saimē nepazīst Andri Zariņu un viņa kalpošanu grāmatu izdošanas jomā?! Vīrs ar atklātu valodu un stipriem pamatiem – tāds br. Zariņš palicis un paliks manā un, domāju, daudzu draudzes locekļu atmiņā. 
Ļaujot Dievam sevi lietot, viņš ieguldījis līdzekļus, laiku un darbu un gādājis, lai draudzēm Latvijā būtu pieejamas grāmatas “Lielā cīņa” (izdota četras reizes), “Vecmāmiņas stāsti”, “Pēdējo dienu notikumi”, “Liecības draudzei” 2., 4., 5. un 9. sēj., “Sentēvi un pravieši” (izdota divas reizes), “Pravieši un ķēniņi”, “Apustuļu darbi”, “Ierosmes tinumi” (izd. “Patmos”), “Vēstis jaunatnei”, “Agrīnie raksti”, “Alfa un Omega” (izdota trīs reizes), “Izmeklētās vēstis” 1. un 2. gr., “Evaņģelizācija”, “Evaņģēlija kalpi” (izd. “Patmos”), “Pestīšanas kaujas rati”, “Vēstnesis atlikušajiem”, “Par lūgšanu” (izdota divas reizes), “Māņticības burvība” (izdota divas reizes), “Seno praviešu balsis” (izdota divas reizes), “Kad ASV izdos nacionālo svētdienas likumu”, “Aci pret aci ar īsto evaņģēliju”, “Alfa un Omega” (plašāks izdevums), “Saprātīgi par ticību Bībelei”, “Komentāri vēstulei ebrejiem”. 
Šis saraksts, kurā lielākā daļa ir Praviešu Gara – m. Elenas Vaitas – grāmatas, neprasa komentārus, tas runā pats par sevi. Neskatoties ne uz ko, br. Andris Zariņš palika uzticīgs savam aicinājumam. Paldies Dievam par to! Un paldies, ka man bija iespēja kaut pavisam nedaudz iepazīst šo stipro un patieso vīru! 
Māsa Vaita savulaik rakstīja par grāmatu evaņģelizācijas darba nozīmi. Dieva Garam runājot, šie vārdi ir tikpat nozīmīgi arī šodien, un tie tik labi atbilst visam, ko varētu teikt par br. Andri Zariņu un viņa kalpošanu: “Tagad ir vajadzīgi ļaudis, kas ir tik uzticīgi pienākumam kā kompasa adata polam, – vīrieši un sievietes, kas gatavi strādāt, negaidot, ka tiks nolīdzināts ceļš un novērsti visi šķēršļi.
Es esmu aprakstījusi, kādiem vajadzētu būt grāmatu evaņģēlistiem; un kaut Kungs apgaismotu tiem prātu aptvert šo jautājumu visā tā garumā un platumā, lai tie saprastu savu pienākumu ar pacietību, drosmi un nesatricināmu godīgumu pārstāvēt Kristus raksturu[..] Pat jūsu ienaidnieki, lai cik stipri tie cīnītos pret jūsu paustajām atziņām, tikpat daudz tie mācīsies vērtēt jūs pašus, un, kad jūs būsiet jau tik daudz ieguvuši, tad jūsu vienkāršajiem vārdiem būs spēks un tie pārliecinās sirdis.” (“Liecības draudzei 5. sēj, 406. – 407. lpp.)

Anitra Roze, izd. “Patmos”