Iepazīstieties: Elenas Vaitas maz-maz-mazdēls
6. oktobris, 2016 | Adventist World
Džastins Torosjans (Justin Torossian) stāsta, ko viņš visvairāk vērtē
Intervēja: Karolīna Aco (Carolyn Azo)
Džastins Torosjans ir labi pazīstams kā Džeimsa un Elenas Vaitu, Septītās dienas adventistu draudzes līdzdibinātāju, maz-maz-mazdēls.
Tomēr 29 gadus vecais sludinātājs, kurš studē Endrjūsa Universitātē, runā pazemīgi par savu ģimenes izcilo ciltskoku, atsaucoties uz Elenas Vaitas grāmatā „
Kristus līdzības” rakstītajiem vārdiem: „Kristus neatzina, ka pēctecība nodrošinātu kādu nopelnu. Viņš mācīja, ka garīgās saites ir pārākas par radniecības saitēm.”
[1]
„Citiem vārdiem, ja tu tici Dieva praviešu dāvanai caur Elenu Vaitu, tad tu esi viņas radinieks garīgi”, saka Torosjans. „Un saskaņā ar Jēzu pašu (Jāņa 8:39-40), kā arī ar Elenu Vaitu, tas ir vissvarīgākais.”
Torosjans ir dzimis Kalifornijā. Šobrīd viņš asistē vietējo spāniski runājošo draudzi Mičiganā, kamēr studē, lai iegūtu maģistra grādu netālajā Endrjūsā. Viņš apsver priekšrocības būt Vaitu bioloģiskajam pēctecim, taču viņš saka: „Esmu daudz vairāk pateicīgs, ka esmu ar viņiem radniecīgs garīgi. Šī priekšrocība var būt katram no mums neatkarīgi no ģimenes, kurā esam dzimuši fiziski. Viņa var būt par „vecmāmiņu Elenu” ikvienam no mums!”
Torosjans plāno pabeigt savas studijas šī gada maijā un atgriezties savā kalpošanā divās draudzēs Kalifornijas vidienē. Viņš saka, ka viņa personiskais sapnis ir redzēt Kristus atnākšanu savas dzīves laikā. Viņš saka: „Kad mēs nonāksim Debesīs, pēc tam, kad būsim redzējuši Jēzu un satikuši sargeņģeli, es degu nepacietībā satikt vectēvu Džeimsu un vecmāmiņu Elenu.”
Šeit ir tas, ko sacīja Torosjans plašā intervijā par Elenu Vaitu un viņas ietekmi uz viņa dzīvi.
Kāda tieši ir tava radniecība ar Elenu Vaitu?
Džeimss un Elena ir mani vec-vec-vecāki. No viņu abu izdzīvojušajiem dēliem tikai Villijam bija bērni, taču viņam to bija tik daudz, ka pietika par abiem! Pirmā no viņa septiņiem bērniem bija Ella Robinsone. Ellai bija trīs bērni un mana vecmāmiņa Gledisa Kubroka bija jaunākā. Pēc tam, kad viņa apprecēja manu vectētiņu Denjelu, viņiem piedzima seši bērni, un viena no tiem bija mana māte Edija. Pēc tam maniem vecākiem piedzimu es.
Kādu ietekmi no Elenas Vaitas dzīves tava māte ir nodevusi tev?
Kad es augu, mēs dzīvojām tikai 10 minūšu gājumā no Elenas Vaitas pēdējās mājvietas Elmshavenā. Kad tur dzīvoja mani vecvecāki, tie man stāstīja senos notikumus, un man veidojās priekšstats, cik Elena Vaita ir bijusi līdzjūtīga kaimiņiene un mīloša vecmāmiņa.
Kamēr es augu, es zināju, ka mēs esam rados ar kādu, kuru Dievs ir izmantojis brīnišķīgā veidā, taču tas man nebija iekritis prātā līdz man palika 17 gadu. Tad pēc manas atgriešanās evaņģelizācijas sērijā, tikai pēc tam, kad es atkal biju Elmshavenā, es pirmo reizi izjutu, ka stāvu uz svētas zemes. Tikai tad es pa īstam iesāku iedziļināties viņas grāmatās un bija svētīts ar Dieva vēstījumiem caur viņu.
Kura no Elenas Vaitas grāmatām ir visvairāk ietekmējusi tavu dzīvi un kalpošanu?
„Ceļš pie Kristus”. Es šo grāmatu pārlasu katru gadu no jauna kā daļu no manas nodošanās. Ja jūs izlasītu tikai vienu lappusi dienā, tad jums vajadzētu tikai četrus vai piecus mēnešus, lai to izlasītu līdz galam. Bez tam vēl kompilācija „Evaņģēlija kalps” ir bijusi svētība. Tā ir obligāti jāizlasa ikvienam, kurš ir ieinteresēts evaņģēlija izplatīšanā.
Kurš ir tavs visiecienītākais Elenas Vaitas citāts?
Ir grūti izcelt tikai vienu! Pašlaik man aktuāls citāts ir no „
Laikmetu ilgām” 25. lappuses: „Pret Kristu izturējās tā, kā bijām pelnījuši mēs, lai pret mums savukārt varētu izturēties tā, kā ir pelnījis Viņš. Viņš saņēma sodu par mūsu grēkiem, kuru nebija pelnījis, lai mēs saņemtu Viņa taisnību, kuru neesam pelnījuši. Jēzus izcieta mūsu nāvi, lai mēs saņemtu Viņa dzīvību. "Caur Viņa brūcēm mēs esam dziedināti." Ar savu dzīvi un nāvi Kristus ir panācis pat vairāk nekā atjaunošanu no grēka posta. Sātans vēlējās, lai cilvēks no Dieva tiktu pilnīgi atšķirts, bet Kristū mēs ar Dievu tiekam savienoti vēl ciešāk nekā, ja mēs nekad nebūtu krituši.”
Kurš atgadījums no Elenas Vaitas dzīves ir visvairāk tevi ietekmējis?
Stāsts, kuru mana vec-vecmāmiņa Ella ir aprakstījusi savā grāmatā, kurš sniedz ieskatu par Elenas Vaitas personību un radošajām spējām.
Kad viņas dēls Villijs vēl bija mazs, kopā ar viņiem dzīvoja viņas vīra māsa Anna. Viņa palīdzēja biroja darbā. Tantei Annai patika turēt rokās un samīļot mazo Villiju, taču viņai bija tuberkuloze. Kā Elenai vajadzēja rīkoties, lai izņemtu Villiju no viņas rokām un neievainotu viņas jūtas?
Tad viņai radās ideja. Pienākusi tuvāk pie Annas un mazā Villija, viņa izstiepa savu roku un nedaudz ieknieba Villijam, lai tas būtu pietiekoši izraisīt viņa raudāšanu.
„Ak, viņš grib savu mammu!” sacīja Elena.
„Jā, es domāju, ka viņš grib,” atbildēja Anna un atdeva viņu atpakaļ Elenai.
Šo triku viņa atkārtoja bieži, bet Anna nekad to nepieķēra.
Bieži vien ļaudīm ir aplams priekšstats par Elenu Vaitu, kuru viņi ir aizguvuši no nelaipniem septītās dienas adventistiem, kas viņas rakstus izmanto skarbā un tiesājošā veidā, kā viņa nekad to nav darījusi. Taču šis ir viens no daudzajiem stāstiem, kurš parāda, ka vienlaicīgi, kad Dievs viņai dažkārt bija devis vēstis, kuras bija grūti sniegt un grūti klausīties, Elena Vaita centās līdzināties Jēzum: viņa to vienmēr darīja ar mīlestību un līdzjūtību.
Kādu padomu tu vari ieteikt Elenas Vaitas rakstu lasītājiem?
Pievienojieties man apņēmībā katru gadu izlasīt vismaz divas Elenas Vaitas grāmatas no šī brīža līdz Kunga atnākšanai. Ja to darāt, tad lūdziet Dievu runāt uz jums. Lai gan vārdus ir rakstījusi Elena Vaita, vēstis ir dievišķas, no paša Dieva. Līdzīgi kā Rakstu mērķis un centrs ir Jēzus (Jāņa 5:39), tā arī Viņš ir mērķis un centrs Elenas Vaitas darbiem. Tādēļ praviešu dāvana tiek saukta par „Jēzus liecību” (Atkl. 19:10).
Kad jūs lasāt Dieva vēstis mums Bībelē un caur Elenu Vaitu, lūdziet Dievu, lai Viņš pārveido jūsu sirdi. Viņš paveiks noslēdzošās pārmaiņas mūsos, pārveidošanos, kura aizvedīs mūs uz mūžību.
Adventist World 2015. g. decembris
[1] Elena Vaita „
Kristus līdzības”, 268.lpp.