Iespējams, ka adventistiem būs 29. mācības punkts

Draudzes vadītāji spriedīs par saikni starp izglītību un draudzes misiju nākamajā sanāksmē
 
Septītās dienas adventistu vadītāji plāno uzsvērt, ka adventistu izglītība ir atslēga, lai piepildītu draudzes misiju evaņģēlija izplatīšanā un ierosinās 29. pamatmācības punktu par izglītību trīs dienu konferences laikā, kas notiek jau kopš trešdienas vakara vispasaules Draudzes galvenajā birojā.

Ierosinājums par papildinājumu jau pie esošajiem 28 mācības punktiem aprakstīs bībelisko pamatu adventistu izglītībai. Tas ir svarīgs punkts adventistu misijā, taču šāda mācību punkta par izglītību vēl nav.

Vispasaules draudzes izglītības direktore (Lisa Beardsley-Hardy) informē, ka Ģenerālkonferences administrācijas vadītāji veidos jaunā pamatmācību punkta uzmetumu, kuru kopā ar citiem izglītības plāniem iesniegs nākamajā 2017. gadskārtējā sanāksmē uz balsošanu. Pēc tam jaunais pamatmācības punkts tiks apstiprināts 2020. gadā paredzētajā Ģenerālkonferences kongresā, lai to oficiāli pievienotu pie pārējiem 28 pamatmācības punktiem.

Tas nav vienkārši mainīt pamatmācības punktu skaitu, kuri agrāk kopš 1980. gada bija 27. Kad 2005. gadā tika pievienots 28. mācību punkts (Izaugsme Kristū), pirms tam Ģenerālkonferences kongresa delegāti bija ierosinājuši protokolā, ka nepieciešami vismaz divi gadi, lai šis priekšlikums izietu visus adventistu Draudzes līmeņus, pirms par to varētu spriest Ģenerālkonferences kongresā. Pēdējā Ģenerālkonferences kongresā 2015. gadā notika lietotās valodas uzlabojumu apstiprināšana draudzes pamatmācības punktos.

Teds Vilsons uzsver: „Septītās dienas adventistu izglītības iestādes ir izveidotas, lai veicinātu jauno cilvēku glābšanu un piedalīšanos draudzes misijā.”

Ģenerālokonferences prezidents runās par adventistu izglītību gadskārtējā sanāksmē, uzsverot, ka izglītības sistēmai ir jābūt saskaņā ar bībelisko modeli un Praviešu Gara liecībām. Viņš sacīja: „Ja velnam izdosies neitralizēt modeli, tad viņš spēs arī pārtvert visu Dieva sistēmu, kas ir paredzēta, lai nestu lielas Dieva svētības adventistu kustībai.” Teds Vilsons aicina skolu vadītājus, ūniju un divīziju prezidentus, kā arī visus pārējos vadītājus sekot Dieva modelim, norādot, ka viņi ir atbildīgi, lai izglītības sistēma virzītos šajā virzienā.
Šajā sanāksmē būs aicinājums draudzes divīzijām autorizēt Ģenerālkonferences izglītības nodaļas darbu, lai attīstītu plānus adventistu izglītībai. Šis plāns tiks iesniegts sanāksmes dalībniekiem un tas sevī ietver:

• Izveidot mērķus, kā tuvāko piecu gadu laikā palielināt bērnudārzu, pirmsskolu un vidusskolu skaitu,
• Izveidot mērķus, kā celt akadēmiskos standartus,
• Izveidot skaidrus plānus politikai un indikatoriem, lai skolas audzēkņu sirdīs iedēstītu draudzes iesaistīšanas kultūru, un tie apgūtu visdažādākās misijas iemaņas,
• Bībeles izpētes institūta (Biblical Research Institute) un Zemes zinātņu izpētes institūta (Geoscience Research Institute) resursu apvienošana Septītās dienas adventistu skolu, koledžu un universitāšu akreditācijas asociācijā (AAA), ar skaidru prasību, lai visas akreditētās skolas mācītu patiesību saskaņā ar pamatmācības punktiem, kuri ir apstiprināti Ģenerālkonferences kongresā,
• Politikas un kritēriju izstrāde, kas definē adventistu izglītību, kas ir aprakstīta kā augstas ietekmes skolas (High Impact Schools (HIS)),
• Standartu definīcija un attīstība tādiem izglītības modeļiem, kā mājas skolas, rezidences bez izglītības grāda „koledžām” (residence hall non-degree awarding “college”), mācītāja vadītajām klasēm, interneta kursiem (Massive Open Online Courses) un citiem, kas dotu iespēju arī te iesaistītos audzēkņus pievienot adventistu izglītības sistēmai,
• Adventistu izglītības kodola definīcijas izstrāde visos līmeņos pēc AAA un HIS kritērijiem, ar iecietību pret prasībām, kas ir aiz šī sliekšņa,
• Attīstīt pamatmācības 29. punktu, kas apraksta adventistu izglītības bībelisko pamatojumu.

Ierosinājums par jauno pamatmācības punktu guva atbalstu arī no Ziemeļamerikas divīzijas prezidenta Deniela Džeksona puses. Viņš sacīja: „Ja tādam 29. punktam ir jābūt, tad tam ir jābūt par adventistu kristīgo izglītību.”

Izglītības izaicinājumi
Ģenerālkonferences izglītības nodaļas direktore (Beardsley-Hardy) sacīja, ka adventistu izglītībai ir vairāki izaicinājumi, piemēram, adventistu skolotāju skaita samazināšanās adventistu skolās. Viņa sacīja: „Mēs aizvien vairāk nodarbinām neadventistu skolotājus savās skolās. Kā mēs taisāmies sasniegt savu mērķi, ja skolotāji nāk no citām ticībām vai arī tie vispār ir nereliģiozi?”

Saskaņā ar uzskaiti, aptuveni 29% no visiem adventistu skolās nodarbinātajiem skolotājiem nav adventisti. Tas ir, vairāk nekā 100000 draudžu nodarbinātie skolotāji, ieskaitot 52000 sākumskolas skolotājus, 37000 vidusskolas skolotājus, 600 skolotājus arodskolās un 13500 universitāšu un koledžu skolotājus.  Adventistu draudzei pieder vairāk nekā 8200 skolu, ieskaitot 6000 sākumskolas, 2336 vidusskolas, 54 arodskolas un 114 universitātes un koledžas.

Bez tam liels skaits audzēkņu adventistu skolās ir neadventisti. Tā ir liela iespēja evaņģelizācijai, jo lielākā daļa nav adventisti. Taču, kā lai šo mērķi sasniedz, ja skolotāji paši nav adventisti?

Vairāk nekā puse no 2 miljoniem audzēkņu adventistu skolās nav adventisti. Adventistu skolās mācās 1,2 miljoni sākumskolu, 600000 vidusskolu, 8000 arodskolu audzēkņu un 140000 universitāšu un koledžu studentu.

Kā nākamo izaicinājumu izglītības nodaļas direktore min to, ka gandrīz 52,5% no pasaules 19 miljoniem adventistiem nav pieejama adventistu izglītība. Lielākajai daļai no adventistu mācītājiem ir mazāk nekā 8 gadu adventistu izglītības, bet 8% nav adventistu izglītības vispār.

Izglītības nodaļas direktore (Beardsley-Hardy) norāda uz ciešu saikni starp skolām un draudžu locekļu skaitu. Vēsturiski draudzes locekļu skaits ir lielāks tur, kur ir izveidotas adventistu skolas.  “Izglītība ir apliecinājusi, ka tā ir pamats draudzes locekļu skaita pieaugumam, un tā tas ir līdz šai dienai. Tas sniedz virzību, kurp doties tālāk. Ja mēs vēlamies stipru draudzi, tad ir jāsāk ar izglītību.”

Adventistu rakstnieks Džordžs Naits šo domu attīsta tālāk, norādot, ka izpētē ir noteikts, ka pastāv skaidra saikne starp adventistu izglītību un draudzes misiju evaņģēlija izplatīšanā. Naits arī uzstāsies šajā sanāksmē, kur runās par adventistu izglītības vēsturisko attīstību. Viņš vēlas norādīt, ka 19. gadsimtā adventistu skolas tika izveidotas no nulles, taču visur, kur ir bijušas dibinātas skolas, tur strauji attīstījies misijas darbs. Naits norāda: „Adventistu misija un adventistu izglītība iet roku rokā.” Šodien misija ir draudzes eksistences iemesls. Naits norāda: „Izglītība ir centrālā vietā adventistu misijā un tas nav izvēles jautājums. Tas ir būtisks. Tas ir vissvarīgākais draudzes misijas aspekts un tas virzās no pagātnes un ievirzās nākotnē līdz Kristus Otrajai atnākšanai.”

Avots: Adventist Review