Pamosties mūžībā

11. novembris, 2022 | DrMed Filips Rodionovs / Austrālija / 2015 / adventist.org

Manas vecmāmiņas bēres bija pirmās bēres, kurās es piedalījos. Es bija vēl tikai bērns un atmiņā palika sēras, miglainas emocijas un pelēcīgums. Vēlāk, kļūstot par medicīnas doktoru, man nācās saskarties ar nāvi daudz biežāk, tomēr es pie tās nevarēju pierast. Kā raksta autore Sjūzena Čīvere: “Nāve ir biedējoša, jo tā ir tik pierasta. Tā notiek visu laiku.” Nāve, iespējams, ir tik pierasta šajā pasaulē, bet tā nekad nav bijusi sākotnējais izgudrojums.
 

Nāve ir traģiska un tā izraisa vienus un tos pašus jautājumus. Kas notiek pēc nāves? Kurp mēs ejam? Vai pēc nāves pastāv dzīvība? Vai tas ir viss? Labā vēsts ir tā, ka Bībele sniedz atbildes uz šiem svarīgiem jautājumiem.


1. Tikai Dievam piemīt nemirstība: Bībele māca, ka tikai Dievs ir nemirstīgs (1 Tim. 6:16). Visa pārējā dzīvība, ieskaitot arī cilvēku, izceļas no Dieva. Mums ir dzīvība tikai tādēļ, ka Dievs mums to ir devis. Nemirstība nepiemīt cilvēkiem, tomēr Dievs var dāvāt mūžīgu dzīvību, ja esam savienībā ar Viņu (Ap.d. 17:25, 28; Jēk. 4:14; Ps. 78:39).  

2. Cilvēki mirst grēka dēļ: Bībele to skaidri pasaka, ka visi cilvēki ir grēkojuši (Rom. 5:12) un “grēka alga ir nāve” (Rom. 6:23; skat. arī Ec. 18:4). Zemes pirmie iedzīvotāji izvēlējās nepaklausīt Dievam un ēda no “laba un ļauna atziņas koka” (1. Moz. 2:17; 3:6). Izvēloties nepaklausību, viņi sevi nošķīra no dzīvības avota. Rezultātā mūsu pasaulē ienāca nāve, lai gan tā sākotnēji nebija cilvēkiem paredzēta.

3. Nāve ir bezapziņas stāvoklis (“miegs”): Lai saprastu, kas notiek pēc nāves, ir nepieciešams saprast, kā Dievs radīja šīs zemes pirmos iedzīvotājus. Radīšanās brīdī Dievs iedvesa “dzīvības dvašu” “zemes pīšļiem”(nedzīvai matērijai) un cilvēks tapa par “dzīvu dvēseli” (1. Moz. 2:7). Ievērojiet, ka te ir formula: Pīšļi + Dzīvības dvaša = Dzīva būtne (dvēsele). Vārds “dvēsele” vienkārši attiecas uz dzīvu būtni. Identiski, kad cilvēks mirst, tas “atgriežas pie zemes,” kā to paskaidro Raksti - “pīslis tu esi un pie pīšļiem tu atgriezīsies” (1. Moz. 3:19). “Dzīvības dvaša,” kas ir pazīstama kā “gars,” atgriežas pie Dieva (Sal.Māc. 12:7; Ps. 146:3, 4). Bībele nemāca, ka cilvēkiem piederētu atsevišķa apziņa kā nemirstīga daļa, kura turpina eksistēt pēc nāves.  

Nāves mirklī apziņa zūd. Mirušais neko nezina un neko nedara (Sal.Māc. 9:5, 6, 10). Jēzus un apustuļi (kā arī Vecās Derības autori) bieži dēvēja nāvi par miegu (Mat. 9:24; Marka 5:39; Jāņa 11:11-14; 1 Kor. 15:51, 52; 1 Tes. 4:13-17; 2 Pēt. 3:4; Dan. 12:2; Īj. 14:10-12; Ps. 13:3). Norāde uz miegu uzsver, ka nāve nav gals, bet gan bezapziņas stāvoklis pirms augšāmcelšanās (ievērojiet Lācara augšāmcelšanos Jāņa 11:11-14, 23-25, 43).

4. Izglābtie taps augšāmcelti Kristus Otrās atnākšanas brīdī: Jēzus Otrās atnākšanas brīdī visi tie, kuri ir aizmiguši Jēzū, taps augšāmcelti uz dzīvību. Stāv rakstīts: “Pats Kungs nāks no Debesīm… tad pirmie celsies tie, kas ticībā uz Kristu miruši” (1 Tes. 4:16). Tad tie ticīgie, kuri uz to brīdi vēl būs dzīvi, “kopā ar viņiem tiksim aizrauti gaisā padebešos, pretim Tam Kungam. Tā mēs būsim kopā ar To Kungu vienumēr” (17.p.). Šie vārdi ir rakstīti, lai iedrošinātu ikvienu ticīgo.

5. Dievs dod mūžīgo dzīvību izglābtajiem: Dievs piedāvā mūžīgās dzīvības dāvanu visiem, kas tic uz Jēzu Kristu (Jāņa 3:16; Rom. 6:23). Jēzus Otrās atnākšanas brīdī izglābtie taps pārveidoti un “ietērpti” nemirstībā. “Piepeši, acumirklī, pēdējai bazūnei atskanot. Jo atskanēs bazūne, un mirušie tiks uzmodināti neiznīcībā, un mēs tapsim pārvērsti. Jo tam, kas šeit iznīcīgs, jātērpjas neiznīcībā, un tam, kas šeit mirstīgs, jātērpjas nemirstībā” (1 Kor. 15:52, 53).

6. Visa galā pati nāve tiks iznīcināta: nāve ir nežēlīgs ienaidnieks. Tomēr tā taps uzveikta. Kā tas stāv rakstīts 1. korintiešiem 15:26: “Kā pēdējais ienaidnieks taps iznīcināta nāve” (skat. arī Atkl. 20:14). Atklāsmes grāmata apraksta, kāda būs mūžība izglābtajiem cilvēkiem: “Viņš nožāvēs visas asaras no viņu acīm, nāves vairs nebūs, nedz bēdu, nedz vaidu, nedz sāpju vairs nebūs, jo, kas bija, ir pagājis” (Atkl. 21:4).

Uzvara

Daudzi cilvēki uzskata, ka viņus uzveiks nāve. Slavens uzraksts uz kāda romiešu kapakmens vēsta: “Es nebiju. Es biju. Es neesmu. Man vienalga.” Tomēr Dieva Vārda labā vēsts ir, ka Jēzus Kristus ir uzvarējis nāvi. Lielais ienaidnieks – nāve – pati mirs. Ticīgajiem nav vajadzīgs baidīties no nāves. Jēzus Kristus piedāvā augšāmcelšanās garantiju uz mūžīgo dzīvību visiem, kuri šo brīnišķīgo glābšanas dāvanu pieņem.