Tas nemaksā tik daudz – atvērt savas mājas durvis

Oktobra beigās (28.-30.10.) Igaunijā (Pērnavā) norisinājās seminārs ar nosaukumu „Kontaktdakša”, tas bija paredzēts jauniešiem un iedrošināja viņus jaunu draudžu dēstīšanā savā valstī. Šo pasākumu organizēja Igaunijas draudžu savienība sadarbībā ar jauniešu nodaļu. Mums ar vīru (mācītāju Imantu Ģipsli) bija iespēja piedalīties šajās apmācībās, diskusijās un mēs ar prieku secinājām, ka piedzīvotais pārspēja mūsu gaidas un mēs guvām neatsveramu pieredzi, atziņas par konkrētajiem jautājumiem un iedvesmu kalpošanai turpmāk.

Galvenais semināra idejas izklāstītājs bija mācītājs Džefs Pots (izpilddirektors un draudžu dibināšanas vadītājs, Manitoba-Saskačevanas konference, Kanāda), kurš kopš 1999. gada, reāli dzirdot Dieva aicinājumu, sāka pētīt draudžu dēstīšanas (Church planting) jautājumu un kalpo savā konferencē kā draudžu dēstīšanas koordinators.  Aicinājām Džefu uz sarunu.

Ir cilvēki, kas neko nav dzirdējuši par jaunu draudžu dēstīšanas nepieciešamību. Pastāstiet, lūdzu, kāpēc šis jaunu draudžu veidošanas jautājums ir tik svarīgs. Mums draudzēs ir  dažādi iknedēļas, ikmēneša, ik gada pasākumi, programmas. Kāpēc šis jautājums ir svarīgāks kā citi draudzes projekti?

Tas ir labs jautājums. Mēs zinām, ka jaunu draudžu dibināšana ir efektīvākā evaņģelizācijas metode, kāda ir. Un, ja mūsu mērķis ir palīdzēt nākt cilvēkiem pie Kristus un pievienoties Adventistu draudzei, tad ir ļoti svarīgi izvirzīt to kā prioritāti un izmantot pašu efektīvāko cilvēku aizsniegšanas metodi.

Vai var teikt, ka draudžu dibināšana ir tā pati mazo grupu veidošana?

Jā, protams, daudzos gadījumos viss sākas no mazās grupas. Tikai šai grupai ir konkrēts mērķis, tā satiekas konkrētā periodā ar mērķi veidot jaunu draudzi. Protams, grupas lielums būs atkarīgs arī no tā, cik daudz cilvēku dzīvo konkrētajā apdzīvotajā vietā. Ja jūs kalpojat vietās, kur ir, piemēram, tikai 1000 iedzīvotāju, tad šādās vietās mazajai grupai ir jo īpaši liela loma. Tā ir labākā iespēja, kad nav pieejami tik lieli resursi, lai nopirktu draudzes ēku vai lai īrētu telpas. Tas nemaksā tik daudz – atvērt savas mājas durvis, lai aicinātu atnākt savus draugus. Tāpēc mājas draudze ir kā draudzes dibināšana. Dažreiz grupa izaug tik ļoti, ka tā izvēlas īrēt telpas. Vai arī var izvēlēties sūtīt dažus cilvēkus no mājas draudzes veidot jaunas mājas draudzes grupas. Bet daudzas draudzes tiek dibinātas tieši no mazajām grupām. Adventistu draudzē visbiežāk tieši šādā veidā tiek dibinātas jaunas draudzes.

Arī mēs paši adventistu draudzei esam pievienojušies tieši caur mazo grupu. Tāpēc saprotam, cik mazās grupas ir svarīgi un aktuāli. Arī šī brīža draudze, kurā kalpojam, ir sadalīta mazajās grupas, kura pēta Bībeli ne tikai sestdienās, pirmajā dievkalpojuma daļā, bet arī 1 x nedēļā dažādos radošos veidos.

Tas ir ļoti iepriecinoši. Un, ja skatās bībeliski, tad mazās grupas ir autentisks draudzes modelis Jaunajā Derībā. Mazās grupas ir savienojošais attiecību elements draudzē. Tādā veidā mēs veidojam bībelisku draudzi (kopienu).  Ir daudz rakstvietu Jaunajā Derībā, kur ir teikts, kā mums jāattiecas vienam pret otru – jāmīl, jāiedrošina, nesiet cits cita nastas, lūdziet viens par otru… tas viss kļūst daudz aktuālāk tieši mazo grupu kontekstā. Daudz vairāk nekā dievkalpojumu kontekstā. Tāpēc Jaunās Derības teksti par to runā ļoti skaidri.

Jūs teicāt, ka jaunu draudžu veidošana nav tikai mācītāju uzdevums un atbildība, bet katra draudzes locekļa. Ja cilvēks saprot, ka ir svarīga šāda kalpošana un grib sākt darboties šajā jomā. Ar ko lai sāk? Lūgšanas. Bet praktiskas darbības tālāk?

Tas ir aktuāls jautājums. Kā mēs darām savā konferencē? Ja kāds jūt Dieva aicinājumu sākt veidot jaunu draudzi, mums ir draudzes veidotāja pieteikuma forma, kas ir jāaizpilda. Tajā ir informācija par cilvēku, kas vēlas veikt šo svētīgo kalpošanu, par vīziju, ko viņš vēlas darīt. Ja viņš vēlas veidot tradicionālu draudzi, viņam ir nepieciešami vismaz 10 cilvēki. Ja tā būs mājas draudze, tad ir nepieciešami vēl 3 cilvēki, tātad kopā - 4. Mēs viņam iedodam arī dažas vadlīnijas, kā virzīties tālāk. Dalāmies ar viņu draudzes dēstīšanas politikā. Un pamatā mēs viņam parādam, kādi soļi ir jāsper, lai viņš varētu organizēt šo procesu.

• Ja jūsu konferencē nav pieejama šāda struktūra un palīdzība, tad es teiktu, ka pirmais solis ir aicināt cilvēkus, lai tie pievienojas un ir daļa no mazās grupas. Tad ir jālūdz, lai Dievs dod gudrību saprast, kas būs mazās grupas auditorija jeb mērķa grupa, kas ir grupas misija, vīzija, vērtības un stratēģija, kā vislabāk dēstīt jaunu draudzi.
• Laba prakse ir grupai tikties 6 mēnešus, kopā lūdzot, studējot Bībeli, tas ir kā pamata solis nākamajiem. Tas ir kā grupas kodols. Pēc visa tā grupa būs gatava rīkot publisku atklāšanu un palielināt savu skaitu. Ir nepieciešama cilvēku kritiskā masa, kas atnāks uz šo atklāšanu – katram grupas kodola cilvēkam ir jāatved viens draugs, kas nav adventists, lai dubultotu mazās grupas skaitu. 
• Ja uz grupas publisko atklāšanu atnāk vairāk cilvēku, jo labāk ir, jo, ja cilvēku būs maz un katram grupas cilvēkam būs 2-3 pienākumi, tad ir lielāks risks izdegt.

Ja cilvēks atnāk uz tradicionālo draudzi un redz, ka tur ir 100 cilvēku. O, te kaut kas notiek! Šī draudze man var palīdzēt, bet uz mazāku… Nē, te nekas nebūs. Bet ar mājas draudzēm ir pavisam savādāk, tāpēc, ka mājas draudzes forma ir daudz neformālāka un dabiskāka. Caur draudzību, attiecībām. Arī lielās draudzēs ir vajadzīgas mazās grupas. 

Ko jūs ieteiktu tiem cilvēkiem, kas ir ļoti aizņemti savās dzīvēs?
Kā atrast laiku svarīgākajam?

Kā draudzes rokasgrāmatā ir rakstīts, ka evaņģelizācija ir pirmā prioritāte. Nekad nebūs pietiekoši laika, lai paveiktu visu. Tāpēc prioritātēm ir jāatrodas prioritārajā pirmajā vietā. Es mēdzu teikt, ja Tev ir nopietna vēlēšanās aizsniegt vairāk cilvēkus Jēzum, tad Tavai prioritātei ir jābūt draudžu dēstīšanai. Un pierādās, ka jaunas draudzes aug ātrāk nekā vecās draudzes. Tāpēc mēs gribam veidot tik daudz draudzes, cik vien varēsim.

Elena Vaita par to skaidri raksta, ka ir jāapmeklē vieta pēc vietas, draudzei pēc draudzes jātiek dēstītai. Viņai bija ļoti dziļa izpratne par jaunu draudžu veidošanu. Viņa pat bija kritiska pret ģenerālkonferenci 1901.gadā. Viņa teica: „Jūs varējāt izdarīt daudz vairāk, dēstīt vairāk jaunas draudzes. Dievam nepatīk jūsu vadība.”




Mini intervijas:

Mani iedvesmo cilvēki, kas ir parasti cilvēki kā mēs katrs, bet kas savu dzīvi velta tam, lai kalpotu Dievam, sabiedrībai, kurā tie dzīvo. Jautājām semināra apmeklētājiem - kāpēc jums bija svarīgi būt šajās apmācībās?

Helis Rosin (Igaunija (Tallina, Rakvere)) – mēs ar vīru vadām brīvdienu nodarbības bērniem Rakverē, kas notiek 2 x mēnesī draudzes telpās, bērnu klasē. Mums pašiem ir viens bērns (2.g.), bet bērnu grupa ir vidēji 9 bērni. Dažreiz mazāk, dažreiz vairāk. Esam priecīgi, kad bērni ņem līdzi savus jaunākos brāļus vai māsas. Sākotnēji tas bija paredzēts vairāk draudzes bērniem, bet laika gaitā sanāca tā, ka pārsvarā tie ir bērni no sabiedrības ārpus draudzes. Mēs vadam dziedāšanas nodarbības šiem bērniem, mans vīrs spēlē klavieres. Gatavojam dziesmas gan Ziemassvētkiem, gan Lieldienām. Veidojam īpašus Ziemassvētku vakarus. Esam organizējuši orientēšanos bērniem. Galda spēles kā Uno un citas ir pieejamas katru tikšanās reizi. Mums Igaunijas draudzē jau desmit gadus katru gadu vairākas dienas ir sadziedāšanās festivāls bērniem, kur mēs arī vedam mūsu bērnu grupiņu. Varbūt tādā veidā viņi atradīs jaunus draugus draudzē. Tieši tāpēc esmu šeit, lai gūtu jaunas idejas un vīziju, kā efektīvāk kalpot nākotnē. 

Andres Ploompuu (Pērnavas draudzes mācītājs): Uzskatu, ka par draudžu dēstīšanu ir jārunā un jārunā, jāatgādina un jāatgādina, kamēr cilvēku domāšana draudzē mainīsies un mēs sapratīsim, ka tas ir svarīgi. Jo draudzēs, kas darbojas šobrīd, ir bieži vien grūti lauzt stereotipus. Te nav runa par teoloģiju un principiem, bet, par to, kā mēs darām lietas draudzē, piemēram, pat tādu praktisku un vienkāršu lietu, kā draudzes telpu nokrāsošana mūsdienīgākā stilā, solu nomaiņa uz krēsliem. Iespējams, ka jauni cilvēki varēs draudzei pievienoties tikai tad, ja veidosim jaunas draudzes. Igaunijā (Tallinā) ir tāda jauniešu kalpošana “SPOT”, kur jaunieši sanāk kopā un slavē Dievu ar ļoti skaistu mūziku, ir daži kristījušies, bet ilgtermiņā izskatās, ka jaunas draudzes no šīm tikšanās reizēm neveidosies. 

Anthony (Tartu Universitātes students no Kenijas, dzīvo Igaunijā): Es izvēlējos apmeklēt šo semināru, lai iedvesmotos misijai, jo man šķiet, ka tas ir svarīgākais, kalpojot draudzē.

Jautājām Igaunijas draudžu savienības prezidentam Ivo Käsk. Kāds ir Igaunijas draudžu savienības galvenais mērķis, ielūdzot Džefu Potu uz Igauniju: Mēs gribējām pacelt draudžu dēstīšanas garu, jo nācām pie atziņas, ka draudžu dēstīšana ir veids, kā mums kā draudzes kustībai jāvirzās tālāk. Pirms gada Rīgā notika SEEDS konference, tā mūs ļoti iedvesmoja un pārliecināja. Mēs sapratām, ka mums ir nepieciešams vairāk konsultāciju un padomu par šo tēmu, iedrošinājuma. Tāpēc sazinājāmies ar Tomu Evansu. Seminārs „Kontaktdakša” bija paredzēts jauniešiem, bet pagājušajā nedēļas nogalē Džefs Pots uzrunāja draudzi Tallinā – mācītājus, vadītājus, grupas. Jo Tallina ir vieta, kur mēs vēlamies paplašināt draudzi. Viņa ieguldījums bija iedvesmot draudzi, lai sagatavotu to būt par „mātes draudzi” (draudze, no kuras veidojas jaunas draudzes). Džefs Pots Igaunijā ir divas nedēļas, lai mūsu mācītājus, nodaļu vadītājus un draudzes sagatavotu draudžu dēstīšanas domāšanas un dzīves veidam. Mēs runājām par jaunu draudžu dēstīšanas  politiku, stratēģiju un plānojam decembrī organizēt ziemas tikšanos, jo ir grupas, kuras ir nolēmušas darboties šajā virzienā.

Jāatzīmē arī, ka Igaunijas draudžu savienība ir ieplānojusi piedalīties pusotru gadu apmācību kursos koučingā*, kas norisināsies Somijā. Mēs sāksim šī gada novembrī un iziesim septiņas trīs dienu koučinga apmācību sesijas. Protams, papildus lasot un praktizējot koučingu arī ikdienas kalpošanā. Jo veidojot jaunas draudzes, koučings ir ļoti būtiska daļa, jo ir jāvada un jāiedvesmo šos draudzes dibinātājus virzīties uz priekšu. Mums ir trīs cilvēki, kas izies šos kursus. Es, Igaunijas draudžu savienības prezidents,  Andreas Ploompuu, mācītāju kalpošanas nodaļas vadītājs, un mantzinis Jaanus-Janari Kogerman. Galvenais šo koučinga sesiju mērķis ir apgūt to savā kalpošanā un vēlāk šīs prasmes izmantot, koučojot citus. Ieguvums būs daudz lielāks, piedaloties šajās sesijā, nekā tikai lasot grāmatas par koučingu.

Arī Džefs Pots sarunā atzīmēja, ka daudzas citas konfesijas ir priekšā adventistu draudzei tieši praktisko metožu izvēlē un pielietojumā, aizsniedzot cilvēkus Jēzum. „Te nav runa par citu teoloģiju, bet gan metodēm un praktiskām darbībām. Mums ir jāmācās, kā labāk un efektīvāk darīt lietas draudzēs. Kāpēc nemācīties no citiem labo, ko mēs varam aizgūt?”

*koučings ir personības attīstības metode, kurā personīgais treneris (koučs) palīdz apmācamajam cilvēkam sasniegt konkrētus personīgos vai profesionālos mērķus, sniedzot treniņu, padomus un atbalstu. Koučingu daudzi kristieši izmanto, lai dzīvotu un kalpotu līdzsvaroti visās dzīves pamatjomās, lai saglabātu fokusu uz svarīgāko un  visefektīvāk izmantotu Dieva dotos talantus.

Elīna un Imants Ģipšļi
 

Saistītie materiāli