Sieviešu pēcpusdiena Baznīcas ielā: kā stāvēt sardzē par bērniem

13. marts, 2023 | Anitra Roze

4. marts adventistu draudzēs visā pasaulē bija Sieviešu kalpošanas diena. Tāda tā, protams, bija arī Rīgas 1. draudzē, kur māsas kalpoja gan sabatskolā, gan dievkalpojuma otrajā daļā – ar svētrunu, aizlūgšanām, mūziku, bērnu stāstu. Savukārt jau 13.30 Korintas zālē bija sarūpēts vēl kāds brīnišķīgs pasākums – LDS Sieviešu kalpošanas nodaļas un Rīgas 1. draudzes Sieviešu kalpošanas nodaļas kopīgi veidotā “Sieviešu pēcpusdiena”.

Dievs bija gādājis par visu tieši tā, kā Viņš to prot, – vislabākajā veidā, turklāt ar visu – ar cilvēkiem, ar svētībām un ļoti siltu sadraudzību.
Pasākumam bija pieteikušās 80 sievietes, kuru vidū bija gan māsas no adventistu draudzēm, gan viešņas no citām draudzēm, gan sievietes, kuras vēl tikai pamazām iepazīst Dievu. Pie raksta autores galdiņa bija astoņas sievietes – četras draudzes māsas un četras viešņas, un tad, kad tika uzdots jautājums pārrunām: “Kas jums sagādā vislielāko prieku?”, bija tik jauki uzzināt, ka kādai no viešņām ir prieks ciemoties adventistu draudzē jau iepriekš baudītās draudzes viesmīlības dēļ.

Kā īpaša dāvana šai dienā bija brāļu kalpošana – brāļi bija ne vien sarūpējuši gardas pusdienas, bet arī apkalpoja pie galdiem, un tā ikviena sieviete varēja baudīt atpūtu.  

Visām dalībniecēm tika dots uzdevums ar nosaukumu Sadraudzības “pica”. Tā bija apļveida tabula, kurā katra sieviete pati priekš sevis novērtēja un atzīmēja, kā izdodas tikt galā ar dažādām dzīves jomām un pie kā vēl jāstrādā. Sadaļas skāra gan veselības principus, gan ikdienas situācijas, piem., komunikāciju ar cilvēkiem, spēju tikt galā ar stresu, gan arī, protams, garīgās dzīves aspektus.

Sieviešu pēcpusdienas galvenā sadaļa bija Vinetas Krauliņas uzruna “Apsolījumi par bērniem – kā tos lietot”, kurā varējām uzzināt par 13 soļiem, ko lūgt par mūsu bērniem un uz kuriem Bībeles apsolījumiem šajās lūgšanās balstīties.

Pēc uzrunas trīs draudzes māsas dalījās savās liecībās par bērnu audzināšanu, attiecībām ģimenē un apbrīnojamo Svētā Gara pieskārienu bērna sirdij.

Domāju, ka ikviena sieviete, kura piedalījās šai pēcpusdienā, ieguva ļoti daudz – gan atveldzi un iepriecinājumu, gan sadraudzības prieku, gan ļoti lielu garīgu stiprinājumu un iedvesmu.

Slava un pateicība Dievam par Viņa klātbūtni un visiem mīļajiem cilvēkiem, kuri sagatavoja tik skaistus kopā būšanas svētkus!