Viltus ziņām nevar uzticēties
6. decembris, 2016 | Adventist Review

Vakar vairākos ziņu raidījumos tika ziņots par satraucošu notikumu par Ziemeļkarolīnas vīrieti, kurš ar šaujamieroci iegāja Vašingtonas picērijā un sāka šaušanu.
[1] Saskaņā ar
The Washington Post tika ziņots, ka Edgars Medisons Velšs no Ziemeļkarolīnas bija iegājis picērijā, lai izmeklētu viltus ziņas stāstu par Demokrātiskās partijas prezidenta kandidātu Hilariju Klintoni, kas bija cirkulējusi sociālajos medijos prezidenta vēlēšanu pēdējo nedēļu laikā. Svētdienas stindzinošajos notikumos par laimi neviens netika ne ievainots, ne arī nogalināts, taču tas ir atgādinājums, kāds spēks piemīt viltus ziņām.
Viltus ziņas nav nekas jauns 21. gadsimtā. Tūkstošiem gadus iepriekš ēģiptiešu faraoni un Mezopotāmijas ķēniņi zināja, ka ziņu kontrole nozīmē cilvēku kontroli. Raksti piemin viltus ziņu piemēru no Mateja 28:13, kad jūdu priesteri un vecaji deva romiešu karavīriem naudu ar sekojošu instrukciju: „Sakiet, ka Viņa mācekļi naktī atnāca un, mums guļot, Viņu nozaga”.
Hitlers, Musolīni, Staļins un daudzi citi ir bijuši eksperti, kā veidot viltus ziņas, lai vadītu ļaudis nepareizā virzienā. Sociālie mediji un nepārtrauktie ziņu uzlabojumi spēj novest pat vēl tālāk. Kurš kontrolē krānus, kuri izlej pār mums ziņu straumes? Kurš apstiprina ziņu virsrakstus, kas skan šausmīgi un neticami? Kurš spēj izšķirt starp patieso un viltoto?
Adventisti nav imūni pret šo tendenci. Līdzīgi kā arī daudzi citi, kas ir strādājuši Ģenerālkonferences birojā, ir saņēmuši dažādus paziņojumus, kas maskējas par ziņām. Tie ir paziņojumi, kas Adventistu vadītāju pielīdzina Romas pāvestam, vai norādījumi uz teoloģiskām vai ētiskām kļūdām draudzes nodaļās vai institūcijās, daži adventisti savās
Facebook lapās, tvītos vai blogos pārpublicē pasaules gala ziņas, vai kā minimums pārbaudes laika noslēguma iestāšanos.
Esmu ievērojis divas galvenās atbildes uz šīm viltus ziņām, ieskaitot arī draudzes „viltus ziņām”. Daži iesāk uzlūkot pasauli, kā tā tiek atspoguļota šajās aprobežotās konspirācijas un
Facebook algoritms to ievēro, piegādājot līdzīgus ziņu stāstus, tos novietodams pie tavām lapas „sienām”. Savukārt citi, kas šīm maldīgām ziņām neatrod apstiprinājumu, zaudē jebkādu ticību un apgalvo, ka esot ieguvuši „vakcīnu” pret jebko sensacionālu un briesmīgu. Abas reakcijas ir problemātiskas.
Mūsu vienīgais patvērums viltus ziņu plūdu laikā ir rodams tikai Dieva Vārdā. Pēteris norāda, ka viltus mācītāji ienesa „maldu mācības” (2. Pēt. 2:1) pat viņa laikā, kas mums atgādina faktu, ka pravietiskais vārds (kas ir iedvesmotais Dieva Vārds, kurš ir dots caur praviešiem) kļūst saprotams. „Ar to mums praviešu vārds kļūst jo stiprs, un jūs darāt labi, to vērā ņemdami kā sveci, kas spīd tumšā vietā, līdz kamēr uzausīs diena un rīta zvaigzne uzlēks jūsu sirdīs” (2. Pēt. 1:19).
Gadsimtus iepriekš Psalma 119:105 autors raksta līdzīgi: „Tavs vārds ir manu kāju spīdeklis un gaišums uz maniem ceļiem”.
Mums ir nepieciešama gaisma, lai orientētos tumsā. Mums ir jāzina oriģināls, lai atpazītu viltojumu. Mums ir nepieciešams saredzēt lielāku attēlu skaidri, pirms spējam to izkrāsot detaļās.
Tādēļ pirms dot tālāk tvītus, ievietot savās mājas lapās ziņas, komentārus, patikas vai nepatikas zīmes, vispirms atcerieties noskaidrot Avotu.
Avots:
Adventist Review