Gandrīz tukšs šūpulis

Vai Jaunanglijas ziemeļi ir visekstrēmākais Ziemeļamerikas misijas lauks?

Jaunanglijas ziemeļu draudžu savienība 2015. gada vidū nonāca pie secinājumiem, ka viņu misijas lauks ir visekstrēmākais visā Ziemeļamerikas divīzijā. Šajā draudžu savienībā ietilpst Menas, Ņūhempšīras un Vermontas štati. Šo štatu iedzīvotāji aptaujās skaitās ASV visvairāk sekulārākie un post-kristiešu cilvēki. [1]

Vairāk nekā 60% iedzīvotāju noraida Kristu, noraida Bībeles autoritāti un dzīvo bez ticības Dievam. Tas nozīmē, ka Jaunanglijas ziemeļdaļā, kur ir dzimusi Adventistu kustība, post-kristiešu līmenis ir tāds pat, kā Rietumeiropā.

Šīs apziņas ietekmē draudžu savienības vadība pieņēma lēmumu nemainīt savu misiju, bet gan izaicināt šos apstākļus, aizsniedzot cilvēkus ar pārveidojošu vēsti par glābšanu caur Kristu. Pirmais solis šajā procesā bija noteikt, kur cilvēki atrodas un vai eksistējošās draudzes spēj aizsniegt iedzīvotājus. Viņi salīdzināja draudžu lielumu un atrašanās vietas ar Walmart supermārketu lielumu un atrašanās vietām. Draudžu savienībā ar 59 draudzēm Menas un Ņūhempšīras 16 ievērojamu kopienu tuvumā nebija nevienas adventistu draudzes.

Draudžu savienības vadītāji izlēma uzsākt jaunu draudžu veidošanas programmas kopienās, kuras ir attālu no eksistējošajām draudzēm. Tādēļ tiek formētas brīvprātīgo misionāru komandas, kurām bija jākļūst par daļu no šīm kopienām, lai veidotu ilgtermiņa draudzīgas attiecības ar apkārtējiem, kas var aizņemt pat gadus. Šajās komandās ietilpst no trim līdz sešiem cilvēkiem, kuriem ir nepieciešams sadarboties savā starpā saskaņā ar Gara dāvanām. Viņiem šajās kopienās ir jāizveido apmācību vietas, lai gūtu sekmes. Draudžu savienība viņus apņēmās arī finansiāli atbalstīt.

Draudžu savienības sekretārs norādīja, ka viņi meklē pēc mūsdienu misionāriem, kuri ir nodevušies Kristum un vēlas darboties sarežģītā un izaicinošā vidē. Šādus cilvēkus ir grūti atrast, taču viņiem ir nepieciešami vismaz 100 šādi cilvēki šajos desmit gados. Taču draudžu savienības vadītāji ir pārliecināti, ka Dievs vadīs viņu pūles.

Darbam tiek aicināti cilvēki, kuri strādā ar rokām un prātu: mākslinieki, arodu pratēji, medicīnas darbinieki, strādnieki. Galvenais mērķis ir jaunieši, tādēļ arī misionāriem ir jābūt jauniem – starp 20 un 30 gadu veciem, kuri ir nodevušies Dievam.

Litltonā jau darbojas šāda misionāru grupa. Pilsētā uzturas daudz tūristu, jo tā atrodas pie Baltā kalna, kur ir izvietojušies komercijas un veselības centri, kā arī dažādas iespējas piedzīvojumu meklētājiem izklaidēties brīvajā dabā.

Draudžu savienības sekretārs saka, ka tiek darīts liels darbs, kurš atbilst tam, ko ir nepieciešams darīt Kristus kalpiem. Viņš saka: „Mēs zinām, kas mums ir jādara, kur mums tas ir jādara, mums ir nepieciešams atrast misionārus, kurus Dievs aicina visekstrēmākajā mūsmāju misijas laukā.”

Skots Kristiansens

Avots: Adventist Review
  [1] Barna Group 2015. g. pētījumā norāda, ka visvairāk post-kristīgās pilsētas ASV Vermontas štata Barlingtona ieņēma 2. vietu, bet Menas štata Portlenda 3. vietu. 2014. gada 22. janvārī laikraksts Time rakstā „Visbezdievīgākās pilsētas ASV” ziņoja, ka Ņūhempšīras Mančestras pilsēta ieņem 3. vietu, dalot to kopā ar Bostonu.