Divas pensionējušās adventistes aizsniedz kaimiņus ar evaņģēlija kalpošanu no durvīm pie durvīm

Ja jūsu iztēlē cilvēki pensijas gados saistās ar tiem, kuri dzīvo pansionātos, demenci un ratiņkrēsliem, tad jūs neesat satikuši Odriju Frenču un Normu Gonsalesu no Silversitijas, Ņūmeksikas štatā, ASV. Abām pensionārēm attiecīgi ir 90 un 69 gadi, taču viņas ir pilnas ar vitalitāti un entuziasmu – īpaši, kad viņas iziet tā Kunga druvā.

Vēloties pasteidzināt darba noslēgumu, Odrija un Norma apvienoja savus spēkus jau pirms pāris gadiem, organizējot  evaņģēlija kalpošanu no durvīm pie durvīm. Tas viss iesākās kādu nakti, kad Odrija pamodās ar nastu savā sirdī.

“Dievs mani skubināja, ka mums ir nepieciešams iziet ārā un kaut ko darīt, lai mantotu dvēseles tam Kungam”, sacīja Odrija. „Man nebija īsti skaidrības, kas man būtu jādara, taču es izdomāju, ka vislabākais, ko es spēju izdarīt, ir iziet un sākt klaudzināt pie durvīm.” Nākamajā dienā Odrija sazinājās ar savu draudzeni Normu, lūdzot, vai viņa pievienosies šajā kalpošanā.

Norma atzinās: „Kad Odrija man piezvanīja, es biju pārslogota. Taču es par to lūdzu Dievu un Dievs to lika manā sirdī, lai es piedalos. Viņš manā prātā atgādināja rakstu vieto no Jesajas 52:7, kur sacīts „cik brīnišķīgas ir tā kājas, kas nes labo vēsti”, tādēļ mēs izlēmām savu kalpošanu nosaukt par „Evaņģēlija Kāju kalpošanu” (Gospel Feet Ministry).

Laigan Odrija kopš traumas lieto staiguli, viņas abas iet, lai nestu evaņģēlija labo vēsti pēc iespējas vairāk cilvēkiem, cik vien viņas var aizsniegt. Odrija saka: „Tas ir pārsteidzoši, ka visur, kur vien mēs ejam, es sev līdzi nesu liecināšanas brošūras manā staigulī, un es nejūtu sāpes. Taču pārējā laikā es jūtu sāpes.”

No durvīm pie durvīm

Kalpošanas plāns ir vienkāršs – to var izdarīt gandrīz ikviens, taču vislabāk iet divatā. Odrija un Norma savu kalpošanu no durvīm pie durvīm veic Silversitijas pilsētā, kur dzīvo ap 10000 cilvēku. Viņas aicina cilvēkus piedalīties aptaujā, kur ir jautājumi, vai cilvēkiem ir interese veselīgajā dzīvesveidā. Atkarībā no interesēm, viņas piedāvā iznomāt skatīties DVD diskus par stresa menedžmentu, kā atmest smēķēšanu un palīdzēt diabēta slimniekiem. Iznomājot DVD diskus, viņas saka: „Pēc pāris nedēļām mēs būsim atpakaļ, lai paņemtu DVD disku un atbildētu uz jautājumiem, kuri jums varētu rasties.” Tas dod iespēju viņām atgriezties un iedibināt ilglaicīgas attiecības ar tiem, kuri ir izrādījuši interesi.

Otrajā reizē, kad viņas atnāk atpakaļ, tad Odrija un Norma vaicā, vai cilvēks ir jau iesaistījies kādā grupā, kur pēta Bībeli. Tas dod iespēju nepiespiestā veidā rosināt interesi. Atkarībā no atbildēm, viņas dod brošūru un aicina uz Bībeles izpēti. Pirms doties prom, viņas vaicā par aizlūgšanu vajadzībām un vai ir nepieciešamība pēc palīdzības mazos darbos ap māju. Šādi tiek atrasti cilvēki, kuriem ir nepieciešama palīdzība žogu apcirpšanā, celiņa notīrīšanā vai palīdzība dārzā.

„Mēs viņiem sakām, ka esam ieinteresēti kopienas vajadzībās. Mēs viņiem sakām, ka vēlamies viņiem palīdzēt lietās, kuras spējam izdarīt, un piedāvājam palīdzību”, sacīja Norma.

„Visur, kur mēs ejam, pat ja cilvēks nav ieinteresēts Bībeles izpētē, mēs vienmēr viņam kaut ko atstājam,” saka Odrija. Tās ir ar mīlestību veidotas „rūpēšanās paciņas”, kurās ir ievietota gumijas lente, svece, plāksteris, penijs, zobu tīrāmais, košļājamā gumija, piparmētru konfekte un salvete, kā arī neliela kartiņa ar kādu iedrošinošu Bībeles tekstu, kas saistās uz lietām, kuras ir ievietotas paciņā. Piemēram, Bībeles teksts, kurš attiecas uz gumijas lentu ir šis: „Dieva mīlestība sien mūs kopā” (Jāņa 15:12-13, angļu). Piparmētru konfekte norāda: „Jūs esat daudz vērtīgāki par piparmētru konfekti” (Jāņa 3:16-17).

Norma ar entuziasmu saka: „Visiem patīk šī paciņa!”

Komandas darbs

Silversitijas draudzē ir tikai 30 draudzes locekļu, taču tie atbalsta Odriju un Normu ar ziedojumiem, lai iegādātos Bībeles, grāmatu „Ceļš pie Kristus”, Bībeles izpētes brošūras un materiālus, lai izgatavotu „rūpēšanās paciņas”, kuras Odrija un Norma izplata savā kalpošanā. Norma saka, ka draudze piedzīvo patiesību, ka Kungam nav iespējams iedot „par daudz”. Abas misionāres ir ļoti pateicīgas par draudzes locekļu bagātīgo atbalstu.

Lai gan Odrija un Norma veic lielu darbu, lai aizsniegtu kopienu, viņas ir pārliecinātas, ka var izdarīt vēl vairāk, ka darba pabeigšanā ir nepieciešams iesaistīties ikvienam draudzes loceklim. Odrija saka: „Mana cerība ir tā, ka šī ideja virzīsies uz priekšu. Laika ir maz un draudzes locekļiem ir nepieciešams iziet ārā, lai pabeigtu šo darbu.”

Norma piebilst: „Mums visiem ir nepieciešams iesaistīties dārgo dvēseļu aizsniegšanā. Lūdziet un tas Kungs jums atklās kaut ko, ko jūs varat darīt, lai liecinātu dvēselēm.”

Odrija labprāt vēlas palīdzēt arī citiem uzsākt kalpošanu: „Man ir ierobežoti ienākumi. Taču, ja kāds vēlas uzsākt līdzīgu kalpošanu, tad es tam varu izsūtīt šo paciņu. Mēs nezinām, ko nesīs nākotne, mums ir jāstrādā tagad, kamēr vēl ir iespējas.”

Patrīcija Hamfrija, Southwestern Union Record

Avots: Adventist Review