Atrast Jēzu Tadžikistānā
16. decembris, 2016 | Adventist Mission
Sievietes liecība, kā Jēzus viņu bija vadījis Centrālāzijas valstī
Suraja Kudžamkulova (34) dzīvo Tadžikistānā. Pirmo reizi viņa saskārās ar Septītās dienas adventistiem vēl deviņdesmitajos gados, kad nejauši tiem bija piezvanījusi pa telefonu, sajaucot numurus.
Viņa apmeklēja arī adventistu sapulces, lai gan viņai bija grūtības izveidot personiskas attiecības ar Jēzu, un viņa aizgāja atpakaļ savas bērnības ticībā.
Taču dramatisks pagrieziens viņas dzīvē, kad vīrs centās viņu nogalināt, virzīju viņu atpakaļ pie Dieva un adventistu draudzes, kur viņa nu ir aktīva draudzes locekle.
Suraja saka, ka tikai Dievs pats to visu bija vadījis, ko viņa atzīst intervijā, kuru viņa sniedza žurnālistam Tadžikistānas galvaspilsētā Dušanbē.
Tadžikistānā dzīvo 8 miljoni iedzīvotāju un ir tikai 204 adventisti. Tā ir musulmaņu valsts. 2016. gadā draudzei pievienojās 18 jauni draudzes locekļi. Suraja ir starp tiem, kas aktīvi piedalās lūgšanās un lūdz, lai Dieva Svētais Gars bagātīgi izlejas pār draudzi un četri no jaunajiem draudzes locekļiem ir kā atbildes uz viņas lūgšanām.
Suraja lūdz Dievu kopš bērnības, lai gan viņas izpratne par Viņu bija caur islama prizmu. Musulmaņu sabiedrībā valda uzskats, ja ģimenē dzimst slims bērns, tad tā ir vecāku vaina. Surajas jaunākā māsa piedzima ar celebrālo trieku, tādēļ viņa daudz lūdza, lai Dievs piedotu viņas vecākiem. Māsas slimība rosināja Surajas izpratni par Dieva raksturu. Viņa sprieda: „Ja Dievs ir labs, tad kāpēc viss šis bija noticis? Ko mani vecāki izdarīja sliktu?”
Kad Suraja mācījās septītajā klasē, viņa nejauši sadraudzējās ar kādu adventistu, kad kopā ar draudzenēm veica telefona zvanus nejaušiem cilvēkiem no telefona grāmatas, kuriem bija savādi skanoši uzvārdi. Viņas piezvanīja šiem cilvēkiem, izsacīja jokus, un nolika klausuli. Tas draudzenēm bija sagādājis prieku. Kad draudzenes aizgāja mājās, viens no cilvēkiem, kam tika piezvanīts, izlēma atzvanīt.
Suraja bija pārsteigta, cik ātri viņi sadraudzējās. Pa telefonu viņi runāja katru dienu 15:00 gandrīz stundu un Hadžimurads, tā sauca šo adventistu, palīdzēja meitenei veikt mājas darbus. Drīz vien meitene uzzināja, ka viņš ir kristietis un sāka uzdot viņam dažādus jautājumus.
Suraja vaicāja Hadžimuradam, kāpēc viņas māsa ir slima, ja Dievs ir labs? Kāpēc viņas māsai ir jācieš par viņas vecāku grēkiem?
Pēc tam Kudžamkulovu ģimene pārcēlās uz citu pilsētu, bet pēc gada 1997. gadā atgriezās atpakaļ Dušanbē. Surajai tad palika 16 gadu un viņa piezvanīja Hadžimuradam, kurš viņu uzaicināja uz piektdienas vakara dievkalpojumu.
Surajai dievkalpojums ļoti patiks. Viņa atcerējās, kad draudzes priekšā iznāca kāda sieviete un dziedāja par Jēzu. Tas meitenes sirdi tik ļoti skāra, ka viņai pār vaigiem sāka ritēt asaras. Aptuveni divus gadus meitene apmeklēja adventistu sapulces, bet tad viņa izlēma pamēģināt arī citas reliģijas nākamajos 13 gados.
Suraja izmācījās par medmāsu, 26 gadu vecumā apprecējās un pārcēlās uz citu pilsētu. Tomēr viņa nejutās laimīga, jo viņas vīrs regulāri viņu sita, lietoja narkotikas un spēlēja azarta spēles.
Slepkavības mēģinājums
Skumju brīdī Suraja atrada Bībeli, kur uzšķīra apsolījumu Jesajas grāmatā 5:4, kur rakstīts: „Kas tad Man vēl bija ko darīt Savā vīnadārzā, ko Es nebūtu darījis? Kāpēc gan Es gaidīju, ka tas nesīs labus augļus, bet tas atnesa negaršīgas vīnogas?”
Acis pildījās ar asarām. Viņa jutās kā šis vīna dārzs, kurš bija Dieva sagatavots, bet viņa ir Dievu pievīlusi. Viņa lūdza Dievu: „Dievs, ja man ir jāpaliek ar savu vīru, tad liec viņam pārtraukt mani sist un dari, ka mēs varam Tevi kopā pielūgt. Ja Tu vēlies, lai es viņu pametu, tad sagādā man šo iespēju, kas ir pildīta ar mieru. Tad es Tev sekošu.”
Drīz vien pēc šīs lūgšanas Suraja savam vīram sacīja: „Es mīlu kādu vairāk par tevi. Viņš man ir svarīgāks par tevi.”
Vīrs sāka kliegt ar gandarījumu: „Es taču zināju, ka tev ir kāds cits!”
„Nē, tas nav tas, ko tu padomāji”, sacīja Suraja, „Es mīlu Jēzu un vēlos, lai arī tu Viņu iemīli.”
„Tev ir jāmīl Muhameds!”, sacīja viņas vīrs, „Viņš ir mūsu pravietis, bet Jēzus nav mūsu pravietis.”
„Jautājums nav par to, kurš ir pravietis,” sacīja Suraja, „Jēzus ir kas vairāk kā tikai pravietis, Viņš ir mūsu glābšanas ceļš.”
Pēc dažām dienām viņas vīrs zaudēja lielu naudas summu azarta spēlēs. Viņš izlēma, ka labāk iet cietumā, nekā saskarties ar kaunu, ka viņš nespēj atdot šādu naudu. Viņš izlēma nogalināt savu sievu.
Vīrs aicināja savu sievu vakarā iziet pastaigā. Pie debesīm spīdēja mēness un viņi nonāca kapsētā. Tur viņa sajuta pie sava kakla kaut ko asu un aukstu. Viņas vīrs ar nazi centās pārgriezt savai sievai rīkli. Suraja sagrāba nazi ar pirkstiem un iekliedzās: „Kāpēc tu vēlies mani nogalināt? Tas nav tā vērts, lai tu nonāktu cietumā manis dēļ!” Naža asmens iegriezās Surajas pirkstos līdz kaulam, viņi cīnījās viens ar otru. Viņa lūdza: „Kungs, glāb mani! Apturi viņu!”
Tad viņa zaudēja samaņu.
Dieva apsolījums
Viņa nāca pie samaņas savā gultā pēc vairākām stundām. Viņas vīrs viņu bija pārnesis mājās.
Suraja sacīja savam vīram, ka viņi vairs nevar dzīvot kopā, vīrs neiebilda un viņi miermīlīgi izšķīrās.
Bija pagājusi tikai nedēļa kopš Suraja bija solījusi sekot Jēzum, ja Viņš palīdzēs miermīlīgi izšķirties.
„Es aizmirsu savu solījumu”, atzinās Suraja.
Viņa īrēja dzīvoklīti Dušanbē un strādāja par medmāsu nakts maiņās slimnīcā. Tad viņa atcerējās par savu solījumu Dievam. Viņa lūdza: „Ja Tu vēlies, lai es Tev sekoju, saki man, kurai draudzei man ir jāpievienojas? Te ir ļoti daudz draudžu. Kura ir Tavējā?”
Kādu rītu pēc nakts dežūras Suraja aiz pārskatīšanās iekāpa nepareizajā autobusā, kad viņa devās no darba slimnīcā uz mājām. Viņa nepamanīja savu kļūdu līdz autobuss aizbrauca līdz galapunktam. Viņa paskatījās apkārt, lai saprastu, kur ir nokļuvusi, un pamanīja adventistu draudzes namu tieši savā priekšā.
„Es biju iekāpusi nepareizajā autobusā, un tas mani aizveda tur, kur pulcējās adventisti”, sacīja Suraja.
Tas bija sabata rīts un tieši sākās dievkalpojums. Viņa gāja iekšā lūgšanu namā un viņas sirds palika tur.
Endrjū Makčesnijs
Daļa no 2017. g. ceturtā ceturkšņa 13. sabata ziedojumiem tiks novirzīti misijas programmām Tadžikistānā.
Avots:
Adventist Mission