Dziesmu grāmatas stāsti #1
28. jūlijs, 2023 | Mūzikas kalpošanas nodaļa
1913. gadā Latvijas Septītās dienas adventistu draudzes locekļu rokās nonāca pirmā dziesmu grāmata ar nosaukumu “Ciānas kokle”. Un cik zīmīgi ir tas, ka pēc 110 gadiem mēs varēsim slavēt Dievu ar dziesmām no jaunās dziesmu grāmatas, kuras atklāšana ir gaidāma 26. augustā. Sākotnēju ieskatu šīs dziesmu grāmatas tapšanā mums sniedz Edija Subatoviča.
Edij, mēs tiekamies sataisāmās dienas pievakarē, zinot, ka rīt mūs sagaida iknedēļas sabata svētki. Šķiet, ka līdzīgā stadijā atrodas jaunā dziesmu grāmata, gaidot tās atvēršanas svētkus. Pastāsti, kādas ir Tavas sajūtas, zinot, ka vairāk nekā desmit gadus ilgais darbs pie jaunās dziesmu grāmatas ir pietuvojies beigām?
Mums ģimenē piektdienu vakaros ir tāda tradīcija, kad mēs pārrunājam to, kas pa nedēļu ir noticis, bet cenšamies attīt katru dienu un pārdomāt, par ko esam pateicīgi. Un lielākoties tas ir ļoti grūti. Jo, lai gan liekas, ka nedēļa ir īss laiks, ir ļoti grūti atcerēties kas tieši ir noticis. Un tāpat man ir arī ar dziesmu grāmatu. Liekas, ka tas laika posms ir bijis pārāk ilgs, lai būtu nenormāls satraukums šajā brīdī. Varbūt tas ir tāpēc, ka es šobrīd neesmu ļoti iesaistīta un vairāk vēroju visu no malas. Un tāpēc mana izjūta par to, ka šobrīd ir pienācis dziesmu grāmatas finišs, ir ļoti, ļoti mierīga. Bet es pieņemu, ka tāda sajūta nav tiem, kuri šobrīd visaktīvāk darbojas. Domāju, ka tas, kas man bija sākumā, varbūt viņiem ir tagad. Bet tāda pirmā izjūta ir miers un otrā ir milzīga pateicība, ka tas viss ir aizgājis līdz finišam. Tāpat kā reizēm nevar sagaidīt sabatu, tā pat arī šo, zinu, daudzi nevarēja sagaidīt. Pateicība Dievam un cilvēkiem, kas visu laiku pārņēma stafeti un ka tas mirklis ir pienācis. Jā, miers un pateicība, tā es jūtos par šo.
Vai vari pastāstīt sīkāk, kāda bija tieši Tava loma šīs grāmatas tapšanā?
Es atceros pašu pirmo reizi, kad Mārtiņš [Subatovičs] man izstāstīja par to, ka viņš pie šīs grāmatas darbojas, un es neko daudz nezināju. Tas bija pirms kādiem septiņiem gadiem, man šķiet. Un tad, kad viņš to man stāstīja, tas man likās kas neaptverams, jo es neesmu cilvēks, kam patīk kaut ko lielu organizēt. Bet Dievs man to kaut kā ielika sirdī, un es kādu laiku mēģināju to koordinēt - sūtīt dziesmas izvērtēšanas komitejai. Tur mēs bijām kādi “padsmit” cilvēki. Tad arī mēs vācām dziesmas, aicinājām cilvēkus tās dot. Un es atceros, ka bija ļoti daudz tādu cilvēku, kas deva.
Mums mājās viss bija pilns ar mapēm, somām, koferiem. Vienkārši pilns ar dziesmām!
Tad tās bija jāizskata. Tad es kādu brīdi palīdzēju arī atdzejošanā un tulkošanā, tad arī meklēju Bībeles pantus un pati piedalījos izvērtēšanā. Man ļoti daudz lomas tur ir bijušas, un paldies Dievam, ka tā, jo caur dziesmu grāmatas kalpošanu arī esmu sapratusi, kas ir mana dāvana un kas galīgi nav. Darbi bija ļoti dažādi, sākot ar koordinēšanu un beidzot ar lūgšanām un atbalstu.
Kādi bija lielākie izaicinājumi, ar kuriem komandai vai Tev personīgi nācās saskarties?
Man nepatika būt tai, kura pārrauga vai uzņemas vadību dziesmu izvērtēšanā, tādēļ es vienmēr biju priecīga, kad komandā bija kāds, kurš to uzņēmās. Domājot par visu dziesmu grāmatu, tāds lielākais izaicinājums, manuprāt, bija nodot sapni citam, jo sākumā Dievs to ielika Mārtiņa sirdī, tad kādu laiku es kaut ko pārņēmu, tagad Jana [Janišauska]. Lielākais izaicinājums ir bijis aizdegties, jo, ja tu pats saņem to no Dieva, tad jau ir viegli, bet pārņemt kāda cilvēka sapni… Tāpēc esmu tik priecīga, ka Jana to spēja pārņemt. Tas, manuprāt, bija izaicinājums, lai neapstātos šis darbs. Jo visu laiku nepameta sajūta, ka tu stāvi pie tāda kā okeāna. Citreiz bija grūti arī, kad kāds pajautāja - nu cik tad vēl ilgi, mēs taču jau tā gaidām! Un bija ļoti grūti arī izstāstīt, ka tas viss prasa laiku, jo tas nav mazliet tikai uzlabot to grāmatu, bet gan veidot jaunu. Arī tas citreiz noskumdināja, jo nodomāju - vai tiešām mēs nedarām, vai arī tas tiešām ir tik daudz? Jo tas bija kā okeānā, kad visu laiku vēl kaut kas ieplūst un ieplūst klāt. Arī dziesmas un idejas vēl visu laiku nāca.
Jo mēs sapratām - ja taisām, tad tai jābūt pēdējai grāmatai pirms Kristus atnākšanas un tai ir jābūt ļoti labai.
Tu minēji, ka jūsu māja bija piekrāmēta ar nošu mapēm un koferiem. Vai tu vari pastāstīt sīkāk, kā notika dziesmu atlases process?
Mums bija gan norvēģu, gan vācu, gan franču, angļu, krievu - varbūt vēl kāda - grāmatas, un tad mēs tās sadalījām. Citi izskatīja kādu vienu grāmatu, un tad no tām dziesmām, kas viņiem likās atbilstošas kopdziedāšanai, tās tika nosūtītas tālāk mums, un mēs sūtījām komitejai. Tas sākuma darbs, kurā es piedalījos, bija tāds “jā”, “nē” darbs konkrētajām dziesmām. Pēc tam mēs tās vēlreiz izskatījām, sazvanoties Zoomā. Jo bija dziesmas, kuras mēs visu laiku likām uz pārdomām. Pēc tam jau bija sīkāk izvirzīti kritēriji - vai šai dziesmai ir nākotne, kāda ir teksta atbilstība, melodiskums, sarežģītība. Tie bija daži no aspektiem, kurus, kopā saskaitot, katra dziesma varēja iegūt maksimālo punktu skaitu, un tad mēs skatījāmies, ja tā dziesma ir pāri pusei tikusi, tad mēs to izskatījām kopā. Bet, ja līdz tikšanās reizei sapratām, ka visi ir salikuši kādai dziesmai ļoti maz punktu, tad mēs to pat neizspēlējām.
Vai bija kāds viens izplatītākais kritērijs, kā dēļ kādas dziesmas netika iekļautas dziesmu grāmatā?
Es teiktu, ka melodiskums. Jo bieži bija tā, ka mums pat nebija teksts iztulkots, un mēs klausoties melodiju spriedām, vai šādu melodiju vispār var dziedāt draudze. Ļoti bieži bija arī tā, ka melodija pilnībā negāja ar tekstu kopā.
Kas ir tā lielākā atšķirība starp mūsu līdzšinējo dziesmu grāmatu “Jaunās kokļu skaņas” un jauno dziesmu grāmatu?
Šis nav tāds kā uzlabojums vecajai dziesmu grāmatai. Šajā grāmatā būs ļoti, ļoti daudz jaunu dziesmu. Un tajā būs ap piecsimt dziesmām, tas būs tāds svaigums. Daudzām “kokļu skaņām” būs zemākas tonalitātes, par ko - es zinu - daudzi būs priecīgi. Būs akordi sarakstīti tiem, kas spēlē ģitāru vai nelasa tik labi no notīm, lai varētu uzreiz spēlēt arī akordus klāt. Būs mazliet mainīts teksts arī kādām dziesmām, kur ir bijusi novecojusi valoda vai smagnējs teksts. Viss teksts būs zem notīm. Nebūs tā, kā mūsu pašreizējā grāmatā, kad ir pants blakus lapaspusē. Visa dziesma būs vienā atvērumā. Tā ir pilnīgi jauna grāmata ar daudz jaunām dziesmām no vairākām pasaules vietām.
Kura no jaunās dziesmu grāmatas dziesmām ir Tavai sirdij tuvākā?
Pirmā, kas man ienāca prātā, ir “Cik varens gudrībā ir Dievs”. Tā ir atdzejota no kādiem angļu izpildītājiem. Es atceros to brīdi, kad Vizma atsūtīja šai dziesmai atdzejojumu. Dievs viņai ir devis tādu atdzejošanas dāvanu. Atceros, ka tad, kad lasīju viņas rakstīto, es ļoti raudāju, jo man likās tik skaisti! Mēs šo dziesmu dziedājām arī pirmajā draudzē, un es to nevaru nodziedāt bez emocijām, jo tā ļoti atklāj Dieva varenību tieši dabā. Bet tur būs tik daudz skaistu dziesmu! Cik citādāka būs šī grāmata un dievkalpojumi, un slavēšana!
Pievienojies jaunās dziesmu grāmatas atklāšanas svētkiem, kas notiks 26. augustā, plkst. 18.00, Baznīcas ielā 12a, Rīgā!
Interviju sagatavoja Liene Cirvele.
