Dziesmu grāmatas stāsti #3

11. augusts, 2023 | Mūzikas kalpošanas nodaļa

Tuvojoties jaunās adventistu dziesmu grāmatas atklāšanas svētkiem, kas norisināsies 26. augustā, aicinām iepazīties ar Anitru Rozi, kura savu sirdi ir ielikusi ne vien kristīgo grāmatu izdevniecības “Patmos” darbībā, bet arī dziesmu grāmatas rediģēšanas procesā. 

Anitra, Tu ar savu vērīgo redaktora aci esi gājusi cauri visām jaunajā dziesmu grāmatā ietvertajām dziesmām, un daudzas no tām esi izskatījusi divas vai pat trīs reizes. Pastāsti – kad dziesmu teksti nonāca Tavās rokās? Un kā notika šis rediģēšanas process?


Jāteic, ka pašu sākumu es pat neatceros, nav palicis prātā, kurš gads tas bija, bet tas bija visai sen. Toreiz dziesmas labošanai tika dotas papīra formātā, un kāds tālāk šos labojumus ieviesa kopējā dziesmu bāzē. Toreiz darbojāmies divatā – es un māsiņa Lilita Atare no Siguldas.
Pēc tam bija ilgāks pārtraukums, mainījās dziesmu grāmatas koncepcija, atlases principi. Jau otrā tūre bija tad, kad dziesmu teksti pie manis nonāca elektroniski, PDF formātā. Caurskatīju tās divas, trīs reizes, dažas dziesmas, šķiet, arī vairāk. Arī tad, kad Jana [Janišauska] turpināja darbu pie Dziesmu grāmatas, tad atsevišķās vietās vēl bija palikušas kādas neskaidrības, dažos jautājumos domas mainījās. Tad, kur varēju, tur arī palīdzēju. Tā kā kopumā šīs dziesmas caur manām rokām ir gājušas diezgan daudz reižu. Varbūt ne simtprocentīgi visas, jo arī darba turpinājumā es, protams, nebiju viena. Bija komanda. Zinu, ka arī Inga Šļakota strādāja ar dziesmu tekstiem. Varbūt bija vēl kāds. Bet visādā ziņā es jūtos apmīļojusi ļoti daudzas jaunās dziesmu grāmatas dziesmas, un man ir liels prieks par to, ka šāda iespēja bija. Daudzām jaunajām dziesmām ir tik skaisti teksti! Manā sirdī ir liels aizkustinājums un slava Dievam par to, ka Viņš iedvesmo cilvēkus tik brīnišķīgi uzrakstīt! Es galīgi neesmu muzikāls cilvēks, man nošu pasaule ir pilnīgi sveša, tāpēc nevaru dziesmu novērtēt visā kopumā, bet teksti daudzām ir patiešām brīnišķīgi un uzrunājoši.

Izklausās pēc ārkārtīgi apjomīga darba. Kur Tu smēlies iedvesmu šo visu veikt?

Mana pirmā atbilde – ka tā ir iespēja savā veidā piedalīties adventistu draudzes vēsturē, jo dziesmu grāmatu mums nav bijis tik daudz, šī ir trešā. Kopš pirmās grāmatas iznākšanas ir pagājuši vairāk nekā 100 gadi. Turklāt šis ir iepriekš nebijis izdevums, tas papildināts ar ļoti daudzām jaunām dziesmām, kas ir atdzejotas no daudzām valodām, ņemtas no citām adventistu dziesmu grāmatām. Tas ir patiešām grandiozs projekts, un tajā piedalīties ir privilēģija, kas, attiecīgi, dod iedvesmu.
Vēl mani ļoti un no sirds iedvesmoja Jana Janišauska. Ar savu nodošanos šim darbam, ar savu darba sparu, ar to, ka viņai vienmēr acis spīdēja, kaut arī saprotu, ka daudzas reizes viņa noteikti bija nogurusi vai varbūt pat izsmelta. Tas ir fantastisks darbs. Nezinu, kā viņa to izdarīja, bet viņas dedzība arī mani iedvesmoja kādās reizēs, kad šķita – ak, man nav laika, man vēl tas un vēl tas jādara, un tad vēl dziesmu grāmata... Bet viss lielais komandas darbs un Janas degsme par grāmatu, tas viss neļāva padoties. Turklāt darbs, nenoliedzami, bija interesants. Tekstu rediģēšana, darbs ar tekstiem ir mana ikdiena un arī sirdslieta.

Vai vari pastāstīt mazliet vairāk par tām dziesmām, kuru teksts ir mainīts un uzlabots, lai tas būtu vairāk atbilstošs šim laikmetam? 

Es pat neteiktu, ka teksti tika kaut kādā veidā modernizēti. Varbūt kādām atsevišķām dziesmām, bet tas man tik ļoti nav prātā, cik fakts, ka “Jauno kokļu skaņu” dziesmās bija atrodamas vairākas kļūdas, turklāt dažas valodas normas pa šo laiku ir mainījušās. Piemēram, darbības vārds “zināt” sākotnēji bija 3. konjugācijas 2. apakšgrupā, un forma “zin” tika lietota un bija pieļaujama, bet pēc pašreizējām normām darbības vārds “zināt” ir trešās konjugācijas pirmās apakšgrupas izņēmums, un par pareizu uzlūkojama vienīgi forma ar galotni -a: “zina”. Ir vairākas vietas, kur īstenības izteiksme tika lietota pavēles izteiksmes vietā, piemēram, dziesmā “Pie Dieva troņa pakāpēm”, kur “Jaunajās kokļu skaņās” lietota kļūdainā forma “ak, sirdis, zemojaties jūs”, tur veikts labojums uz “zemojieties”. Šādas un līdzīgas kļūdiņas tika labotas.  
Atsevišķs stāsts ir par lielajiem burtiem. Lielie burti bija izaicinājums! Ir vārdi, par kuriem skaidrs, ka tos mēs rakstām ar lielo sākumburtu, piemēram, vārdu “Dievs”, vietniekvārdu “Viņš” attiecībā uz Dievu. Bet vietniekvārds “Savs” līdz šim netika rakstīts ar lielo sākumburtu vai arī tas netika darīts konsekventi. Nu šis jautājums būs vienādots un sakārtots.
Vēl kāda jauna lieta lielo sākumburtu jomā bija vārda “debesis” rakstība. Tika mēģināts šķirt šī vārda nozīmes. Debesis, kas ir Dieva mājoklis – kā vietvārds, vietas nosaukums –, nu tiks rakstītas ar lielo sākumburtu, bet debesis, kas ir virs galvas, debesjums – ar mazo burtu. Taču jāteic, bija vietas, kur izšķirt vienu vai otru nozīmi nenācās viegli.


Lai gan Tu minēji, ka neesi tāds muzikāls cilvēks, Tu tomēr sacīji, ka daudzām dziesmām ir ļoti uzrunājoši teksti. Vai ir kāda dziesma, kas Tevi īpaši uzrunāja visā rediģēšanas laikā?


Viena no dziesmām, kas man sirdī ir ļoti mīļa, nav jauna, bet tā ir dziesma, kuras līdz šim nebija kopējā dziesmu grāmatā. Tā ir dziesma “Samariete”. Šī dziesma atsaucas uz Jāņa evaņģēlija 4. nodaļā aprakstīto Jēzus tikšanos ar samariešu sievieti, bet tās vairs nav tikai samarietes, bet arī manas ilgas pēc Jēzus tuvuma, pēc dzīvā ūdens, ko vienīgi Viņš var dot. Turklāt šai dziesmai ir ļoti skaista melodija. Tad ir dziesma “Kā gaismas staru Bībeli man atver”, kura vēsta par Dieva Vārda gaismu, par svētībām, ko Dieva Vārds sniedz dažādās dzīves situācijās, jo Bībele ir Dzīvs Vārds, domāju, mēs katrs to esam pieredzējuši, ka viens un tas pats teksts atkarībā no mūsu iekšējām vajadzībām runā katru reizi citā veidā. 
Visbeidzot ir divas oriģināldziesmas, kuru mūzikas un vārdu autori nāk no mūsu vidus, no Latvijas, no adventistu draudzes. Pirmā no tām ir dziesma “Pirms uzaust rīts”, kuras vārdu autors ir Juris Karčevskis un mūzikas autors – Vilnis Punka. Šai dziesmai ir gan ļoti skaista, tīra melodija, gan reizē ļoti vienkārši, ikvienam saprotami, bet dziļi vārdi. Tā atbalso Jēkaba cīņu nakti, un, lai gan tā nav atrodama lūgšanas sadaļā, priekš manis tā ir dziesma – lūgšana, sirds ilgas, sauciens uz Dievu.
Otra ir oriģināldziesma “Šis laiks ir svēts”, tās vārdu autore ir Ingrīda Markusa, mūzikas autors – Māris Žagars. Tā ir dziesma par Vakarēdiena svētumu un būtību. Tajā ir vārdi, ka Jēzus pats Sevi dala mums Vakarēdienā, ieklausoties šajos vārdos, varam piedzīvot, ka Vakarēdiens ir gan pazemības iestādījums, gan lauztās maizes un vīna baudīšana, gan kas daudz, daudz vairāk, augstāk un dziļāk.


Pievienojies jaunās dziesmu grāmatas atklāšanas svētkiem, kas notiks 26. augustā, plkst. 18.00, Baznīcas ielā 12a, Rīgā!

 

Interviju sagatavoja Liene Cirvele.