Sabats un prezidents

“Jā, mēs ievērojam sabatu”, saka Ivanka Trampa. “No piektdienas uz sestdienu mēs neko nedarām”. Tā saka jaunā ASV Prezidenta meita savā intervijā, ko viņa 2015. gadā sniedza žurnālam “Vogue”.
 
Ivanka kopā ar savu vīru Džaredu Kušneru stāstīja žurnālistiem, kā viņi ievēro sabata atdusu katru nedēļas septīto dienu.
 
“Piektdienā viņa sagatavo vakariņas tikai mums diviem, izslēdzam telefonus uz 25 stundām. Neminot visus reliģiskos aspektus, mēs šādi dzīvojam šajā ātrajā pasaulē”, saka Džareds.
 
“Tā ir apbrīnojama lieta, kad mēs šādi vienojāmies, lai patiešām atslēgtos”.
 
Ivankas tēvs pašlaik ir ASV 45. Prezidents. Un arī viņš jau ir pieradis, ka nevarēs sazināties ar Ivanku vai Džaredu ar īsziņām, telefonu vai elektronisko pastu no piektdienas saules rieta līdz sestdienas saules rietam.
 
Ivanka ir uzaugusi prezbiterāņu ģimenē, taču pārnāca jūdaismā, kad apprecēja ebreju, un tagad ievēro sabatu.
 
Šis pāris pēc ekspertu vērtējuma ir ļoti ietekmīgs kopš Trampa nākšanas pie varas. Džareds nesen ir iecelts par galveno Prezidenta padomnieku. Gan viņš, gan Ivanka ir atkāpušies no savām uzņēmējdarbības lomām un pārcēlušies uz Vašingtonu, lai pievērstos jaunajiem pienākumiem. Daži pat apgalvo, ka tieši Ivankas loma ir bijusi izšķirošā, ka viņas tēvs ir ievēlēts.
 
Kāda tam visam ir nozīme? Bībeles pravietojumu pētniekiem vienmēr ir svarīgi izsekot saiknei starp nacionālajiem līderiem un Dieva doto pielūgsmes brīvību saskaņā ar ikviena sirdsapziņu. Garajā un sāpīgajā jūdaisma vēsturē mēs vērojam krīzes momentus, kad tiem, kuri lika Dievu pirmajā vietā, nav bijusi brīvība Viņu pielūgt tā, kā Viņš to ir pavēlējis.
 
Bībele mums atgādina, ka pat tādi vareni valsts vīri kā pravietis Daniēls nav bijuši spējīgi novērst likumus, kas ierobežo viņu reliģisko brīvību.
 
Tuvums valsts varai ne vienmēr arī nodrošina iespēju ietekmēt veidu, kā vara tiek pielietota, īpaši, kad tiek skartas reliģiskās minoritātes.
 
Bībeles sabata svinēšana nedēļas septītajā dienā jeb sestdienā, ir viena no reliģiskās pieredzes minoritātēm, kurai ir nepieciešama aizsardzība. Pat vislielākā sabatu ievērojošā grupa pasaulē – Septītās dienas adventisti – ir 19 miljoni locekļu pasaulē, kas ir mazāk nekā viens procents no visiem pasaules kristiešiem. Jūdaisms ar visiem tā atzarojumiem arī dod tikai 15 miljonus sabata ievērotājus.
Septītās dienas adventisti vēsturiski ir sapratuši savu misiju pievērst uzmanību Bībeles Dieva desmit baušļu sabatam un aicināt arī citus pievienoties tiem iknedēļas pielūgsmē Bībeles aprakstītajā dienā, lai pieminētu Dieva radīšanas darbu. Viņi arī apzinās spiedienu no sabiedrības, ko izjūt ikviena reliģiskā minoritāte, īpaši tad, ja lielākā dala no kristiešiem pielūdz citā dienā. Tādēļ adventisti gadu desmitiem ir bijuši dedzīgi dažādu reliģisko minoritāšu tiesību aizstāvji. Viņi tic, ka brīvība, kas ir ierakstītas ASV Konstitūcijā un Apvienoto nāciju deklarācijā par Cilvēku tiesībām attiecas uz visiem cilvēkiem, ka uzticība Dievam ir augstāks pienākums nekā lojalitāte savai valstij. Vēsture atkārtosies, ja pilsoņi aizmirsīs šo smagi izcīnīto brīvību, kura ir domāta, lai aizsargātu tos, kuri izvēlas paklausīt Dievam vairāk nekā cilvēkiem (Ap.d. 5:29).
 
Sabata ievērotāji visā pasaulē var cerēt – un aizlūgt – lai šādi cilvēki, kā Ivanka un Džareds, kuri ievēro Bībeles sabatu, paliek ietekmīgi brīvās pasaules jaunā vadītāja dzīvē.

Džareds Turmons

Avots: Adventist Review