Dziesmu grāmatas stāsti #6

Stāsti par jaunās dziesmu grāmatas tapšanu patiesi ir neizsmeļami, tādēļ lai ieskatītos tajā, kā grāmatas veidošanā ir iesaistījušies cilvēki, kuri pēc savas ikdienas nodarbošanās nav mūziķi, piedāvājam iepazīties ar mācītāja Andra Pešeļa pieredzi. Jaunās dziesmu grāmatas atklāšanas svētkus aizvadījām 26. augustā, un ierakstu varat skatīties šeit.
 

---

"Es biju ļoti pārsteigts, kad Jana [Janišauska] arī mani uzaicināja piedalīties jaunās dziesmu grāmatas projektā. Biju uzskatījis, ka šis ir tīri mūziķu projekts. Taču biju pieaicināts divu iemeslu dēļ: 1) bija nepieciešams dziesmu tekstu teoloģiskais izvērtējums, un 2) kā dziesmu lietotājs esmu bijis dažādās Latvijas draudzēs un dzirdējis, kuras dziesmas tiek lietotas tajās. Tā nu man bija iespēja atrasties starp Latvijas draudžu labākiem mūziķiem un ieskatīties mūzikas virtuvē, kur bija tapusi šī jaunā grāmata.

Manuprāt, visaizraujošākā daļa šajā darbā ir bijusi dziesmu atpazīstamības meklējumi, kad dziesmām citās valodās tika meklēti iespējamie tulkojumi vai izpildītāji. Dziesmu atlases laikā bija nepieciešams dziesmu atpazīt, lai izvērtētu nepieciešamību pēc tās iztulkošanas. Tas man atgādināja mūziķu erudīcijas konkursu, kad dažkārt no tāliem atmiņu plauktiem tika izceltas aizmirstas dziesmu pērles. 

Dziesmu tekstu teoloģiskais izvērtējums bija jāveic, jo liela daļa no dziesmām ir nākušas no citām konfesijām. Bija nepieciešams pārliecināties, ka to tekstos nav to mācību detaļas, kuras neatbilst adventistu mācībai. Šīs detaļas varēja būt dažādas: darbu reliģija, predestinācija, liktenis, aizkapa dzīve, harizmātisko draudžu prakse vai kaut kas tamlīdzīgs. Bija arī jāizvērtē dziesmu tekstus, kuri, iespējams, varētu izraisīt mazdūšību vai grūtsirdību, apdziedot zemes dzīves grūtības.
 

To būtu nepieciešams novērst, lai garīgā pacēluma vietā mūsu dievkalpojumos kādi cilvēki neiegūtu depresijas saasinājumu.

Dziesmu tekstus, protams, analizēja visa komanda kopā. Kur bija nepieciešams veikt teksta korekcijas, tika pieaicināti dzejnieki (visbiežāk Vizma Driķe) vai arī kopīgiem spēkiem tika atrasti sinonīmi. Šī izvērtējuma dēļ jaunajā dziesmu grāmatā no “Jaunajām kokļu skaņām” neiekļuva, piemēram, dziesmas “Cik drūms un bēdīgs viss izskatās” un “Tas nenāks Dieva valstībā”. Šo dziesmu melodijas tiek lietotas ar citiem tekstiem, bet konkrēti šo dziesmu teksti neatbilda kritērijiem, kādai būtu nepieciešams skanēt dievkalpojuma dziesmai ar mērķi slavēt un pagodināt to Kungu.
 
Dziesmu tekstiem komanda pievērsa lielu uzmanību. To dēļ vairākas ieteiktās dziesmas neiekļuva jaunajā dziesmu grāmatā. Šīs dziesmas nespētu glābt pat to tekstu atkārtota atdzejošana. To būtu vērts darīt, ja nu vienīgi pati dziesma vai tās melodija būtu kaut kas izcils. 140 dziesmas no “Jaunajām kokļu skaņām” netika iekļautas jaunajā dziesmu krājumā, jo pietrūka argumentu, kādēļ tām tur būtu jābūt. Krājumā neiekļuva dziesmas ar sērīgu melodiju, kā, piemēram, “Beidzot reiz pēc grūtām cīņām.” Labotas tika arī drukas kļūdas, piemēram, uz jauno dziesmu krājumu tika pārcelta dziesma “Lūdzies, dvēsele, pēc spēka”, kurā nu beidzot tika izlabota kļūda otrajā pantā, kur bija kļūdaini rakstīts “guldīts lapā”, kas nu ir izlabots uz “guldīts kapā.” Tika mainīts dziesmas nosaukums dziesmai “Kristīgajo uzdevums arvien” uz “Dieva bērnu uzdevums arvien.” Tā tas komandas dalībniekiem bija šķitis vairāk piemērotāks. Šajā pat dziesmā ceturtajā pantā tika mainīts teksts, kur “Jaunajās kokļu skaņās” bija “mūsu dzīve nobeigties”, kas nu ir aizvietots ar “mūsu dzīve noslēgties.” Šie daži paraugi doti, lai demonstrētu to nopietno darbu, kāds ir bijis veikts pie katras dziesmas, domājot par tās tekstu, skanējumu, toņkārtu un piemērotību mūsu dievkalpojumiem. 

Izvērtējot dziesmas, komandas dalībniekiem nācās argumentēt, kādēļ jebkuru no dziesmām “Jaunajās kokļu skaņās” būtu svarīgi pārcelt arī uz jauno dziesmu grāmatu. Visbiežākais arguments bija to lietojums un atpazīstamība. Tomēr gadījās, ja kāda no dziesmām bija lietota maz vai nemaz, tad to uz jauno krājumu nepārcēla. Tomēr, tā kā man ir bijusi pieredze 15 dažādās Latvijas draudzēs, tad man nācās iestāties par dažām no šīm reti dziedātajām dziesmām. Bija dažas dziesmas, kuras Rīgas draudžu mūziķi nekad nav lietojuši dievkalpojumos, un tās vēlējās neievietot jaunajā dziesmu krājumā, tad nu man nācās iestāties par tām, ja biju tās dzirdējis lietotas citās Latvijas draudzēs. Tā nu bija sanācis, ka tieši tādēļ daža laba reti dziedāta dziesma, kura ir bijusi lietota draudzēs ārpus Rīgas, nonāca arī jaunajā dziesmu grāmatā. Līdz ar to varu apliecināt, ka praktiski visas biežāk lietotās dziesmas no “Jaunajām kokļu skaņām” ir nonākušas arī jaunajā dziesmu krājumā. 

Atceros, reiz komandas dalībniece Linda Rezņikova par kādu no dziesmām bija sacījusi: “Šī dziesma ir īpaša, tai ir tāda do mažora krāsa.”
 

Tas man lika aizdomāties, ka skaņai varētu būt krāsa, un arī krāsai varētu būt skaņa.

Dziesmai var būt pat “garša.” Tiešām, arī pats jaunā dziesmu krājuma komandas darbs ir bijis gan “krāsains”, gan arī radošs.

Kādā no koru mēģinājumiem vēl Torņakalna baznīcā pagājušā gadsimta astoņdesmitajos, kuru vadīja adventistu diriģents un komponists Justs Liepiņš, pēc vairākām reizēm, kad tika nodziedāta viena un tā pati dziesma, Justs beidzot secināja: “Nu beidzot šī dziesma ir sākusi elpot!” 

Tāds ir arī mans novēlējums. Lai nu šīs dziesmas no jaunā dziesmu krājuma “elpo” mūsu draudzēs dažādās balsīs, “krāsās” un “garšās” tam Kungam par godu."