Indijas ciems, kur 30% iedzīvotāju ir adventisti

1. februāris, 2017 | Adventist Mission

Uzticība vajāšanu laikā ir atmaksājusies ar draudzes izaugsmi

Sešu septītās dienas adventistu ģimeņu uzticamība nāves draudu priekšā, policijas arestu un reliģisko vajāšanu laikā ir atmaksājusies, jo tā pārvērta nelielo ciemu dzīvā adventistu mācības cietoksnī šajā Indijas nostūrī.

Mūsdienās 30% no 1500 Samziuram ciema iedzīvotājiem ir adventisti.

„Kad es domāju par niecīgo aizsākumu, vajāto draudzi, es nespēju izprast, kā Dievs bija vadījis mūs no sešām ģimenēm līdz 84 tagad,” saka 77 gadus vecais Amunangs Gonmei, draudzes diakons, kurš 1970. gadā bija apcietināts ticības dēļ.

„Tas ir vairāk nekā mēs spētu izsapņot”, Amunangs turpina, „Es vēlos pateikties Kungam par Viņa brīnišķīgo un apbrīnojamo draudzes vadīšanu.”

Apbrīnojamais stāsts iesākās, kad sešas sabatu ievērojošas ģimenes bēga uz kristiešu apdzīvotajiem ciemiem ziemeļaustrumu Indijā, tuvu Mjanmas robežai, kad sākās nemieri viņu dzimtajā Manipuras reģionā 1966. gadā. Pirmos četrus gadus dzīve ritēja normāli, līdz ģimeņu pieaugušie cilvēki izvēlējās oficiāli pievienoties Septītās dienas adventistu draudzei ar kristībām. Nekavējoties ciema iedzīvotāji pieprasīja, lai adventisti atsakās no savas ticības vai arī pamet viņu ciemus. Kad šīs sešas ģimenes atteicās to darīt, ciema iedzīvotāji ielauzās viņu draudzes namā – būdā ar salmu jumtu – kur iebūvēja pavardu ar trim akmeņiem vidū. Viņi sacīja: „Tagad šis būs dzīvojamais nams un nevis draudzes nams.”

Vairāki ciema iedzīvotāji draudēja ar nāvi adventistiem. Tad viņi pārliecināja vietējās pašpārvaldes vadītāju izdot nekonstitucionālu rīkojumu, kas pavēl adventistiem atmest savu ticību vai arī pamest ciemu.

Nākamajā sabatā adventisti pārnāca mājās no draudzes sapulces un satika policistus pie saviem īpašumiem. Virsnieki sacīja, ka trīs adventistu vīrieši tiek apcietināti un tiks aizvesti uz policijas iecirkni Nagalandas štata lielākajā pilsētā Dimapurā, kas atrodas divas ar pusi stundu braucienā no ciema.

Sievietes izbijās. Bērni sāka raudāt. Viens no vīriem, Panmeičungs Panmei, drosmīgi sacīja policistiem: „Mēs neesam darījuši nekādu noziegumu, lai būtu pelnījuši apcietinājumu. Ja jūs vēlaties mūs nogalināt ticības dēļ, tad mēs esam gatavi atdot savu dzīvību.”

Policijas virsnieks atbildēja: „Mēs nevēlamies jūs nogalināt, bet ciema iedzīvotāji jūs nevēlas šeit redzēt, tādēļ mēs jūs vedīsim prom.” Policijas virsnieks saķēdēja kopā Panmei ar Amunangu Gonmei un kopā ar veco vectēvu iesēdināja policijas mašīnas kravas kastē.

Panmei sieva Makukhonna, kurai tagad ir 75 gadi, sacīja, ka viņa jutās slikti, kad redzēja kā aizved viņas vīru. Viņa atcerējās Jēzus apsolījumu Mateja 5:10 „Svētīgi taisnības dēļ vajātie, jo tādiem pieder Debesu valstība”.


Attēlā: Makukhonna Panmei pa kreisi sarunājas ar savu vīru Panmeičungu, centrā, un Amunangs Gonmei klausās mājas priekšnamā Samziuram ciemā Indijas Nagalandas štatā. Abi vīri ar rokudzelžiem bija saķēdēti kopā pirms 45 gadiem vajāšanu laikā.

Pusceļā Panmei pamanīja, ka rokudzelži noslīdēja nost no viņa rokas. Tam nebija izskaidrojuma, jo tie bija aizslēgti. Viņš parādīja savu brīvo roku policistiem. Tie vaicāja, kā mēs atbrīvojāmies. „Mēs neko nedarījām.” Policisti atkal saslēdza rokudzelžus.

Pēc divām dienām policisti atbrīvoja vīrus ar noteikumu, ka tie pametīs ciemu. Adventisti protestēja, sakot: „Jūs mūs apcietinājāt bez iemesla, bez izmeklēšanas un bez apsūdzības.”

Policijas virsniekiem nebija ko sacīt un tie atbrīvoja vīrus. Tad viņi griezās pie varas iestādēm, ka ir bijuši nepamatoti apcietināti. Varas iestādes iejaucās trīs mēnešus vēlāk.

Panmei sacīja, ka nesaprot, kāpēc rokudzelži nokrita no rokas, kas viņam atgādināja Pētera atbrīvošanu no cietuma Ap.d. 12:5-10. Tas viņam atgādināja, ka briesmu brīdī Dievs ir tuvu.

Endrjū Makčesnijs
 
Daļa no trīspadsmitā sabata ziedojumiem 2017. g. trešajā ceturksnī tik novirzīta uz meiteņu kopmītnes būvniecību Nagalandas adventistu skolai Dimapurā. Šī skola bija atvērta 2007. g. un tiek ieplānota tās paplašināšana, lai piesaistītu vairāk audzēkņu. Tiek plānota arī zēnu kopmītņu būve, taču šobrīd pagaidām ir izlemts iesākt ar meiteņu kopmītnes būvēšanu, jo skolu vairāk pameklē tieši meitenes.

Avots: Adventist Mission