Turpinājums: Kāpēc indiešu ciemā pārtrauca vajāt adventistus?

Pēkšņas nāves un negadījumu uzliesmojums pārtrauca adventistu grupas piecu gadu ilgušo reliģisko vajāšanu periodu. Sešas sabatu ievērojošas adventistu ģimenes tika vajātas, kopš tās 1970. g. pievienojās Septītās dienas adventistu draudzei ziemeļaustrumu Indijā.

Ciema iedzīvotāji centās panākt adventistu izraidīšanu, draudot tiem ar nāvi un nelielā draudzes nama izpostīšanu. Kad tas nelīdzēja, tad viņi pārliecināja vietējo pašpārvaldi, lai adventistu vīriešus apcietina policija.

Sasprindzinājums pieauga 1975. g., kad adventistu grupai pievienojās ievērojams ciema iemītnieks Gongthonrei Kamsons. Nespēdami tikt vaļā no adventistiem ciemā, iemītnieki izdomāja nepatiesi apsūdzēt Kamsonu melnās maģijas pielietošanā, jo bija izbijušies, ka viņa autoritāte rosinās pieaugt adventistu skaitam ciemā. Tādēļ viņi izdomāja apsūdzēt to burvestībā.

Vairāki jaunieši uzrāpās uz Kamsona mājas jumta un izkliedza apsūdzības pret adventistiem. Viņi sagrāva namu un šķūni, bet viņa izaudzēto ražu piesavinājās. 

Tad notika kas neparasts. Jaunieši, kuri piedalījās šajā grautiņā viens pēc otra nomira, saslima vai ieguva smagas traumas.

“Tie, kuri sagrāva māju, zaimoja draudzi un tās locekļus īsā laika periodā nomira bez izskaidrojuma,” sacīja Amunang Gonmei, 77 g. vecais draudzes diakons, viens no pirmajiem adventistiem šajā novadā. 

Nākamais savādais negadījums notika tajā pat gadā. Kādu dienu ciema iedzīvotāji saņēma paziņojumu, ka nākamajā sestdienā tiem ir jāpiedalās palīdzībā armijai izkraut kravas, kas nav nekas neparasts šajā pierobežas joslā. 

Adventisti nekavējoties paziņoja, ka sestdiena ir Bībeles septītā diena, un viņi nevar strādāt šajā dienā. Ciemata iedzīvotājiem šāda runāšana nepatika un tie nevēlējās pieļaut, ka adventisti nepiedalās šajā svarīgajā pasākumā.

“Tad pēkšņi pienāca ziņa, ka armijas virsnieki ir mainījuši darba dienu no sestdienas uz svētdienu”, stāstīja Gonmei.

Šī dienas pārmaiņa izraisīja ciematniekos pārsteigumu un tie viens otram sacīja, ka Dievs ir atbildējis adventistu lūgšanas.

Tad tajā svētdienā notika nelaimes gadījums, jo brīdī, kad ciema iedzīvotāji nesa armijas mantas pāri tiltam, tas sabruka, ievainojot vairākus cilvēkus. Neviens no adventistiem necieta. 

Tā nu sanāca, ka ciemata iedzīvotāji bija centušies panākt, lai adventisti pārkāpj sabatu, bet tiem pašiem nācās strādāt svētdienā un daži pat salauza savas kājas. Viņi sāka domāt, ka Dievs izrāda savu labvēlību pret adventistiem.

Šī ziņa izplatījās apkārtnē un adventistu vajāšanas pārtraucās.

Adventisti centās pārliecināt ciemata iedzīvotājus, ka Dievs nav izraisījis nāvi un ciešanas. Tomēr norādīja, ka Dievs nepārprotami pasargā Savus ļaudis un atalgo uzticīgos.

Mūsdienās 30% no 1500 ciema iedzīvotājiem pieder adventistu draudzei. Šo rezultātu draudzes locekļi sasaista ar notikumiem pagājušā gadsimta 70. gados. Pagājušā gada decembrī šī ciema adventistu draudze svinēja 50 gadu jubileju.

Adventistu draudzes Dienvidāzijas divīzijas komunikācijas nodaļas vadītājs G. Nagešvars apmeklēja šo ciemu: “Dievs vienmēr pasargā Savus ļaudis. Ikviens, kurš tos vajāja, pats tapa iztrūcināts.” Nav šaubu, ka Dievs svētī tos, kuri ir Viņam uzticīgi.

Draudzei ir labs vārds un ciemata iedzīvotāji to respektē, un tā nes svētības savai kopienai.

Endrjū Makčesnijs

Avots: Adventist Mission