Prom no Ēdenes
19. augusts, 2024
Iedomājieties, ka jūs dzīvojat netālu no krasta un jūras līmenis pastāvīgi ceļas, vai arī, ka jūs dzīvojat netālu no vulkāna, kas sāk izvirst, vai arī - jūsu kultūraugi un mājlopi mirst, jo gadiem ilgi nav lijis. Iedomājieties, ka jūsu apkārtnē ir tik karsts, ka meži ir aizdegušies. Varbūt zemestrīce vai zemes nogruvums tikko ir iznīcinājis jūsu māju un tuvojas cunami vai arī līst tik daudz, ka visa apkārtne ir zem ūdens. Skaidrs, ka jūs pārcelsieties kaut kur citur – kopā ar saviem mīļajiem un līdzi paņemot tikai tik daudz, cik var aiznest – uz drošāku vietu kaut kur citur, neatkarīgi no tā, cik tālu vai cik ilgu laiku tas aizņems.
2001. gadā britu vides speciālists Normans Maierss (Norman Myers) skaidroja, kā vides bēgļi kļūs par "augošo 21. gadsimta globālo fenomenu". Viņš aprakstīja pieaugošo to cilvēku skaitu uz mūsu planētas, kuri "sausuma, augsnes erozijas, pārtuksnešošanās, mežu izciršanas, bada un citu vides problēmu dēļ vairs nevar iegūt drošu iztiku savā dzimtenē, kā arī radušās ar to saistītās problēmas, kas saistītas ar iedzīvotāju spiedienu un dziļu nabadzību. Savā izmisumā šie cilvēki jūt, ka viņiem nav citas alternatīvas, kā vien meklēt patvērumu citur, lai cik bīstams būtu šis mēģinājums." (1)
Lai gan daži pārceltos kur citur savā pašu zemē, lielākā daļa pamestu savu dzimteni ar mazām cerībām atgriezties. Līdz 1995. gadam šādu vides bēgļu skaits sāka apsteigt tradicionālos bēgļus, t.i., tos, kuri bēga no politiskās apspiešanas, reliģiskās vajāšanas vai etniskām nepatikšanām. Maierss prognozēja, ka vides bēgļu skaits ne tikai palielināsies, jo arvien vairāk nabadzīgo cilvēku izdarīs spiedienu uz savām pārslogotajām ekosistēmām, bet pēc tam eksplodēs, kad globālās sasilšanas ietekme pieņemsies spēkā, paaugstinoties jūras līmenim, piekrastes applūšanai, nokrišņu sistēmu traucējumiem un pieaugošajam sausumam ar "nepārspējamu smagumu un ilgumu".
Tradicionālie, vides un klimata bēgļi.
Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) definē tradicionālos bēgļus kā tos, kuri šķērso starptautiskās robežas, lai izvairītos no kara, vardarbības vai konflikta, raksturojot "vides bēgļus" kā tos, kuri bēg no dabas katastrofām, un "klimata bēgļus" kā tos, kuri pamet savas mājas globālās sasilšanas un klimata pārmaiņu dēļ.
Pirms trīsdesmit gadiem Apvienoto Nāciju Organizācijas Bēgļu komisijas (UNHCR) pārstāve Sadako Ogata brīdināja, ka "sakarība starp bēgļiem un vidi jau sen nav ņemta vērā". Desmit gadus vēlāk UNHCR Bēgļu aģentūra atzina, ka "nekas daudz nav mainījies ... izņemot to, ka bēgļu kļuvis divreiz vairāk ... un vides iznīcināšanas līmenis ir paātrinājies" (2).
Tagad, kad ir pagājuši vēl desmit gadi un dabas katastrofu, piemēram, zemestrīču un ar tām saistīto cunami, plūdu, zemes nogruvumu, savvaļas ugunsgrēku, sausuma un vulkānu izvirdumu katastrofālās sekas kopā ar klimata pārmaiņu neapstrīdamo ietekmi liek vēl lielākam skaitam cilvēku pamest savas mājas un iztikas līdzekļus, lai kļūtu par "vides bēgļiem". Ja ņem vērā arī valstu iekšējo konfliktu un karu ietekmi uz ekoloģiju, tad ir skaidrs, kāpēc Starptautiskais Sarkanais Krusts nesen ziņoja, ka tagad mums ir vairāk vides bēgļu nekā politisko. (3)
2022. gadā 108 miljoni cilvēku visā pasaulē tika piespiedu kārtā pārvietoti "vajāšanu, konfliktu, vardarbības, cilvēktiesību pārkāpumu un notikumu, kas nopietni traucē sabiedrisko kārtību" dēļ, un līdz 2024. gada beigām ANO Bēgļu aģentūra sagaida, ka vēl 22 miljoni cilvēku tiks piespiedu kārtā pārvietoti vai kļūs par cilvēkiem bez valsts. Tomēr Starptautiskais ekonomikas un miera institūts tagad atkārto Normana Maiersa prognozes, prognozējot vairāk nekā 1,2 miljardus pārvietoto cilvēku visā pasaulē līdz 2050. gadam – tikai klimata pārmaiņu un dabas katastrofu dēļ, un 2,8 miljardi cilvēku joprojām dzīvo valstīs, kuras saskaras ar nopietniem ekoloģiskiem draudiem. (4)
Lai gan šķiet, ka neviens mūsu planētas nostūris nav palicis neskarts ar pārvietošanu un migrāciju saistītajām problēmām, lielākā daļa valstu, kas tiek skartas pirmās un vissmagāk, ir tās, kas rada vismazākās oglekļa emisijas (5), kas nozīmē, ka aptuveni 60 % no visiem bēgļiem un iekšzemē pārvietotajām personām tagad dzīvo teritorijās, kas ir visneaizsargātākās pret klimata pārmaiņām. (6)
Tomēr 1951. gada Bēgļu konvencija juridiski vēl neaizsargā vides un klimata bēgļus, ja vien nevar pierādīt, ka kara, vardarbības vai vajāšanu risks ir palielinājies tieši vides apsvērumu dēļ. Piemēram, cilvēki nesen bēga no Kamerūnas uz kaimiņos esošo Čadu, lai izvairītos no karadarbības starp lauksaimniekiem un zvejniekiem, ko izraisīja ūdens apgādes samazināšanās saistībā ar temperatūras izmaiņām. (7)
Lai gan Bībelē nav lietots termins "bēglis", tai ir daudz ko teikt par cilvēkiem, kurus sauc par svešiniekiem, piemājotājiem, trimdiniekiem un ārzemniekiem. Israēla Bībeles vēsture būtībā ir stāsts par imigrāciju un bēgļiem, un daudzi no tās varoņiem bija spiesti emigrēt bada dēļ. Tādi cilvēki kā Ābrahāms un Sāra, Īzaks un Rebeka, Jēkabs un viņa ģimene, Naomi šodien tiktu klasificēti kā vides bēgļi. Svētie Raksti mums atkārtoti atgādina, ka israēliešu pieredzei Ēģiptē un citur vajadzētu kalpot par motivāciju mums, kā izturēties pret tiem, kas mūsdienās atrodas līdzīgos apstākļos. "Pret svešinieku, kas pie jums dzīvo, jāizturas kā pret jūsu pašu iedzimto, mīliet viņu kā sevi pašu, jo jūs bijāt svešinieki Ēģiptē". (8)
Atsauces
1. ‘Environmental refugees: a growing phenomenon of the 21st century’, by Norman Myers, in the Philosophical Transactions of the Royal Society of London, 29/4/,02.
2. ‘A critical time for refugees and their environment (again)’ by Andrew Harper, in UNHCR Innovation, 10/12/06.
3. ‘Climate change and human mobility: A humanitarian point of view,’ by the International Federation of Red Cross and Red Crescent Societies, 2009.
4. ‘Ecological Threat Report 2023’, by the Institute for Economics and Peace.
5. ‘Evidence to action – climate change and the global south’, by Yevanit Reschechtko, 2020.
6. ‘Climate change and displacement: the myths and facts’, by Kristy Siegfried on the UNHCR UK Website, 15/11/23.
7. No sestās atauces
8. Leviticus 19:34, NIV.
