Kas notiek, kad tev klājas slikti?

“Bet es gribu, brāļi, lai jūs zinātu, ka tas, kas ar mani notiek, ir drīzāk sekmējis evaņģēliju, ka manas važas ir kļuvušas Kristū zināmas visā virssardzē un arī visiem citiem, un ticības brāļu vairākums, kas uzticējušies manām važām, ar vēl lielāku drosmi bezbailīgi sludina Dieva vārdu. Daži naida un strīda dēļ, bet citi ar labu prātu sludina Kristu. Vieni aiz mīlestības, zinādami, ka esmu šeit, lai aizstāvētu evaņģēliju, otri pasludina Kristu patmīlības dzīti, aiz netīriem nolūkiem, domādami ar to manām važām pievienot bēdas. Ko tad nu? Par katru veidu, kādā Kristus tiek pasludināts – vai ar izlikšanos, vai patiesībā, es priecāšos.” (Fil. 1:12–18)
 
Kas notiek ar tevi, kad viss ir slikti?
Interesanti, ka arī Jēzus par to runāja tad, kad stāstīja līdzību par dažādām augsnēm. Ir cilvēki, kuri jūtas saviļņoti, dzirdot labo vēsti, bet tad uznāk pasaules rūpes, kas dzēš ticību. Atlido putni, kuri apēd izsēto sēklu. Tikai viena augsne atnes labus augļus.
Lasot Fil. 1:12–14, varam jautāt: “Ko Pāvils te raksta? Kam adresēta šī vēstule?” Protams, filipiešiem. Kāds ir šīs vēstules tapšanas iemesls? Pateicība. Tā ir pateicības vēstule. Pateicība par ko? Filipieši bija vienīgie, kuri regulāri finansiāli atbalstīja Pāvilu. Viņš bija dibinājis daudzas draudzes, bet tikai filipieši viņu atbalstīja materiāli. Kā draudze Filipos tika izveidota? Tas notika otrā misijas brauciena laikā. Pāvils tur nonāca pēc zīmīga sapņa saņemšanas, Svētā Gara skubināts, viņam nebija ļauts doties nekur citur, to viņam neļāva Svētais Gars. (Vai dzirdat Svēto Garu runājam uz jums?) Tad Pāvils nonāca Troādā, kas ir tā pati senā Troja. Noteikti esat dzirdējuši par Trojas zirgu. Troja bija nozīmīga pilsēta. Kas notika tālāk? Svētais Gars deva Pāvilam sapni, tajā viņš redzēja kādu maķedonieti, kurš lūdza: “Nāc un palīdzi mums!” Kad Pāvils nonāca Filipos, viņš tur neatrada sinagogu, taču atrada dievbijīgus cilvēkus, piemēram, Lidiju. Šie cilvēki atvēra sirdi Kristum un kļuva par pirmajiem kristiešiem Eiropā.
Kas notika tālāk? Pāvils tika pērts un nonāca cietumā Filipos. Tad sekoja zemestrīce, kas atbrīvoja cietumniekus. Cietumsargs atdeva sirdi Jēzum Kristum. Tāda ir patiesība – lai iegūtu kādu Kristum, dažkārt jāmaksā ar asinīm.
Filipieši pazina Pāvilu kā vīru, kurš ir bijis Filipu cietumā. Nu Pāvils rakstīja vēstuli filipiešiem atkal no cietuma. Šoreiz viņš bija nonācis cietumā Romā. Tas notika pēc apcietinājuma Jeruzalemē. Bija jūdi, kuri vēlējās Pāvilu nogalināt. Tad Pāvils nonāca pie romiešiem. Kad Pāvils bija ieradies Jeruzalemē, draudzes vadītāji neredzēja tālāk par saviem aizspriedumiem. Pēc viņu padoma Pāvils devās uz templi. Tolaik Jeruzalemes draudzi vadīja Jēzus brālis Jēkabs, kurš deva padomu: “Ej uz templi!” Elena Vaita raksta, ka tikai Jēzus Kristus brāļu aizspriedumu dēļ Pāvila misija noslēdzās tik ātri.
Kas notiek ar jums, kad jums atgadās kas slikts?
Vēstulē filipiešiem Pāvils norāda uz vairākiem svarīgiem principiem. Aplūkosim trīs no tiem!
1) 12. pants. Apstākļi, kuros Pāvils atradās, veicināja evaņģēlija izplatīšanos. Mums tie ir tikai vārdi, bet Pāvils šai laikā atradās cietumā. Te viņš atklāj savas sirds noslēpumu, viņš redz tālāk nekā citi, tālāk par acīmredzamo. “Es esmu cietumā, bet tas ir veicinājis evaņģēlija izplatīšanos!” Tas ir grūti izprotams, vai ne? Kad esam nepatikšanās un problēmās, ko mēs ierasti darām? Sūdzamies! “Kāpēc es? Kāpēc tas notika ar mani?” Tiekam savu problēmu pārņemti. “Nav godīgi, ka tas atgadījās tieši ar mani!” Viss iekšā vārās. Mūs pārņem pārdzīvojumi, īpaši tad, ja esam paveikuši ko labu un pareizu.  
Pāvils nonāca cietumā evaņģēlija sludināšanas dēļ. Viņš veica Dieva misijas darbu, un viņam bija visi iemesli kurnēt un sūdzēties Dievam par notikušo. Viņš būtu varējis teikt: “Dievs, es Tev kalpoju no visas sirds, bet nu esmu ķēdēs!” Taču ko raksta Pāvils? Tas, ka viņš ir cietumā, ir veicinājis evaņģēlija izplatīšanos! Jā, viņš bija nepatikšanās, bet viņš lūkojās tālāk un augstāk par to. Viņš redzēja ļaunumu savā dzīvē, bet saredzēja arī to, ka Dievs šo apstākli izmanto, lai izplatītu evaņģēliju.
2) 13. pants. Pāvils pievērš uzmanību rezultātam: pat imperatora pilī visi zina, kādēļ viņš ir nonācis cietumā. Visi pilī zina – viņš ir ķēdēs Jēzus dēļ!
Kad Pāvils ieradās Romā, viņš rakstīja jau 16. nodaļu vēstulē romiešiem. Šī vēstule it kā sagatavo plānotajam braucienam uz Spāniju. Taču viņš nezināja, ka Spānijas vietā nonāks Romas cietumā. Situācija bija nepatīkama. Ir ieplānots misijas darbs jaunos laukos, viņš vēlas apciemot jaunās draudzes, bet tā vietā nonāk ķēdēs Nerona cietumā.
Pāvils bija aizvests pie imperatora Nerona, kurš viņu uzklausīja, bet neatbrīvoja. Tā nu viņš katru dienu un nakti pavadīja cietuma kamerā, saķēdēts ar kādu no karavīriem. Viņu apsargāja imperatora miesassargi. Tie bija īpaši apmācīti, spēcīgi, pieredzējuši karavīri. Un šādi karavīri katru dienu un nakti bija saķēdēti kopā ar Pāvilu. Viņš nevienu brīdi nebija vienatnē. Regulāri ar viņu kopā bija kāds karavīrs. Kad mainījās sardze, mainījās karavīri. Viens karavīrs jautāja otram: “Kas tik bīstams ir šai vecajā vīrā? Viņš tur kaut ko raksta. Ko raksta? Vēstules.”
Ierodas delegācija no kristīgās draudzes. Karavīri dzird sarunu. Tā ir par ticību uz Jēzu Kristu, kurš bija sists krustā, bet nu ir augšāmcēlies un mūžīgi dzīvs. Karavīri dzird lūgšanu un svētību vārdus un pārrunā savā starpā, ko ir redzējuši un dzirdējuši. Tas viņus iespaido, un Svētais Gars strādā karavīru sirdī. Viens no karavīriem sarunājas ar Pāvilu un atzīstas savos grēkos un pārkāpumos, jautājot: “Vai man ir kāda cerība?” Pāvils aicina karavīru kopā zemoties lūgšanā. Notiek aizlūgšana, notiek grēcinieka atgriešanās brīnums.
Kad nožēlojam savus grēkus, Jēzus ir uzticams un taisns, Viņš piedod mūsu noziegumus un šķīsta mūs no pārkāpumiem. Ko cilvēks šai brīdī piedzīvo? Vai jūs atceraties brīdi, kad izjutāt grēku piedošanu pirmo reizi? Daži ir dzimuši adventisti, bet ir arī cilvēki no pasaules. Kas notiek? Sirdī ienāk miers.
Šis karavīrs, pabeidzis savu maiņu, iet un stāsta pārējiem karavīriem par augšāmcelto Jēzu Kristu. Tie viņam vaicā: “Kas ar tevi noticis? Pat tavs izskats ir mainījies.” Šādi evaņģēlija vēsts iet no mutes mutē. Karavīri cits pēc cita atgriežas pie Kristus un top par kristiešiem, kuri liecina pilī tā, ka pat Nerona māte kļūst par kristieti. Lūk, kas labs notika! Pāvils tumšajā cietuma kamerā skatījās tālāk par acīmredzamo. Dieva roka bija ar viņu pie visa, kas notika.
3) 14. pants. Manu ķēžu dēļ brāļi sludina bez bailēm. Tie ne tikai saredz Dieva klātbūtni apstākļos, kuros atrodas, bet arī saredz Dieva roku savā dzīvē, sabiedrībā un pat starp saviem gūstītājiem. Saredz Dieva klātbūtni grūtībās un dzīvē. Tā ir svarīga atziņa.
Vai tu vēlies būt sekmīgs Jēzus Kristus sekotājs? Vai tu spēj saredzēt tālāk par acīmredzamo? Vai arī tu gaidi, kad atnāks gala laiks ar savām vajāšanām, lai tad rīkotos? Tad būs par vēlu. Stipri par vēlu. Šī redzēšana ir jāmācās un jāapgūst tagad. Šī spēja jāattīsta katru dienu.
Es par to cīnos. Es atrodu par lietderīgu katru rītu atvērt Dieva Vārdu, lasīt to un ieklausīties. Tas paņem daļu mana laika, bet tas ir nepieciešams, lai saklausītu un saprastu, ko saka Dievs. Es klausos un vēlos dzirdēt, ko Viņš runā.
Kungs, palīdzi man saredzēt tālāk par acīmredzamo! Kā saredzēt Tevi? Pastaigājoties es sarunājos ar Dievu, meklējot Viņa gudrību. Viņš ir uzticams.
Lai Dievs jūs svētī!