Kalpošanas izaicinājumi mainīgā Eiropā

5. novembrī Budvā, Melnkalnē, Transeiropas divīzijas (TED) prezidents Dr.Daniels Duda atklāja divīzijas ikgadējo sanāksmi, izklāstot sešus galvenos izaicinājumus, kas, viņaprāt, veidos adventistu baznīcas misiju Eiropā un draudzes atbildi uz tiem, kas nepieciešama no tās vadītājiem un vietējām draudzēm.
Duda sagrupēja šos izaicinājumus trīs plašākās tēmās: kultūra, demogrāfija un garīgums; mudinot pieņemt drosmīgus misionāru lēmumus postkristīgam, postmodernam kontekstam. "Tradicionālās evaņģelizācijas pieejas ir minimāli efektīvas. Draudzei ir jāatrod jauni veidi, kā sazināties ar cilvēkiem, veidojot attiecības," viņš teica, aicinot iesaistīties emocionāli veselīgas draudzes, kas kalpo vietējām kopienām un iegulda ilgtermiņa māceklībā.
Seši izaicinājumi
Duda vispirms pievērsās sekulārismam, skepticismam un postkristīgās kultūras pieaugumam. Viņš aprakstīja esošo situāciju, kurā draudzei ir mazāka klātbūtne sabiedriskajā dzīvē un, kurā jaunākās paaudzes arvien piesardzīgāk izturas pret organizēto reliģiju. Viņš norādīja, ka draudzēm vajadzētu būt "mazāk pazīstamām ar to, pret ko mēs esam un vairāk ar to, kam mēs kalpojam un kā mēs mīlam", izmantojot digitālos rīkus un kalpošanu sabiedrībai, lai atjaunotu uzticēšanos un piederību.
Otrkārt, viņš uzsvēra demogrāfisko lejupslīdi un draudzes locekļu novecošanos, norādot, ka bez apzinātiem centieniem iesaistīt un noturēt jauniešus, kā arī attīstīt jaunus līderus, dažas draudzes Eiropā var tikt slēgtas. Viņš mudināja uz mērķtiecīgu mentorēšanu visos līmeņos un apzinātu pēctecības plānošanu. "Pie galda ir pietiekami daudz vietas visiem," atzīmēja Duda.
Treškārt, viņš pievērsās kultūras daudzveidības, migrācijas un integrācijas izaicinājumiem. Daudzās draudzēs lielākā draudzes locekļu daļa šobrīd ir imigrantu izcelsmes. Šī ir realitāte, kas arī sniedz iespējas, sacīja Duda, ja draudzes ir gatavas pāriet no līdzāspastāvēšanas uz līdzpiederību. Lai to panāktu, draudzei ir jāveicina kulturāli inteliģentu "tiltu būvētāju" darbība un jāizveido dievkalpojuma telpas, kas apvieno cilvēkus no dažādām valodām un kultūrām. "Plaukstoša kopiena ir draudze, kurā ikviens - vietējais, migrants, jauns, vecs, tradicionāls vai progresīvs - jūtas, ka viņi pieder un ka viņiem ir nozīme," viņš teica.
Ceturtkārt, Duda pievērsās ticības tālāknodošanas un jauniešu iesaistīšanās tēmām. Viņš novērojis, ka gados jaunāki eiropieši bieži meklē autentiskumu, taisnīgumu un drošas vietas, lai uzdotu sarežģītus jautājumus, vienlaikus cīnoties ar digitāliem uzmanības novērsējiem un spiedienu uz garīgo veselību. Viņš aicināja līderus radīt mentoringa iespējas, dot iespējas radošajiem un komunikatīvajiem, un palīdzēt jauniešiem jēgpilni iesaistīties reālo, viņu dzīvi mūsdienu Eiropā, veidojošo jautājumu risināšanā.
Piektkārt, viņš uzsvēra, ka uzticēšanās, pārredzamība un institucionālā uzticamība ir būtiska misijai. Viņš brīdināja, ka Eiropa nav pasargāta no institucionālā noguruma, tāpēc pārvaldībai jābūt pārredzamai un lēmumu pieņemšanai jābūt iekļaujošai. "Plaukstoša vadība nozīmē vadību, kas dod iespēju citiem, nevis aizsargā savas pozīcijas," sacīja Duda, aicinot uz komandu vadību, stabilu atbildību un nodaļu sadarbību.
Visbeidzot, viņš apsvēra adventistu vēsts nozīmi jaunā laikmetā. Draudzei raksturīgajām pamatmācībām ir jāpaliek Bībeliskām, tomēr ir jēgpilni jārisina mūsdienu jautājumi, līdzdalīja Duda. "Jūs nevarat atbildēt uz 16. gadsimta jautājumiem ar 19. gadsimta formulējumiem," viņš komentēja, aicinot uz teoloģisku dialogu, kurā būtu gan pārliecība, gan   līdzjūtība un, kas risinātu mūsdienu problēmas, piemēram, sociālo nevienlīdzību, garīgo veselību un digitālo dzīvi.
Ko tas nozīmē priekš TED
Duda sasaistīja šos sešus izaicinājumus ar trim divīzijas stratēģiskajām prioritātēm: pārdomātu misiju, attīstītu līderību un stiprinātu vienotību. Viņš aicināja vietējās draudzes darboties kā uz misiju vērstas kopienas, nevis būt tikai par pielūgsmes centriem, ieguldot māceklībā, kas veicina "dziļu dzīvi ar Dievu" un veido uzticamu kalpošanas reputāciju.
Viņš mudināja ūnijas un savienības sistemātiski ieguldīt jaunos līderos pastorālos, izglītības un laju aicinājumos, veidojot dažādu paaudžu komandas, kas savstarpēji mācās un vada kopā. Viņš teica, ka koučings, garīgā izaugsme un līderības apmācība visos līmeņos ir būtiska, lai stiprinātu līderības noturību un nodrošinātu ilgtermiņa vitalitāti misijā.
Runājot par daudzveidību, Duda mudināja draudzes apzināti svinēt atšķirības, integrējot etnisko, lingvistisko un paaudžu pieredzi draudzes dzīvē, sākot no mūzikas līdz sadraudzības maltītēm, lai piederība tiktu gan praktizēta, gan redzēta. Viņš brīdināja no draudzes grupām, kas pastāv līdzās cita citai bez patiesas saiknes un aicināja līderus modelēt vienotību bez vienveidības.
Runājot par uzticamību, viņš aicināja izveidot pārredzamas sistēmas, kas izskaustu varas ļaunprātīgu izmantošanu un nodrošinātu, ka gan sievietes, gan vīrieši ir pilnībā iesaistīti vadībā un lēmumu pieņemšanā, un veicinātu sadarbību, nevis izolētu domāšanu. Mācīšanās kopā un resursu apmaiņa, viņš teica, "paātrinās inovācijas un stiprinās divīzijas kolektīvo liecību".
Aicinājums uz drosmīgu cerību
Duda noteica toni ikgadējai sanāksmei, uzsverot, ka divīzijas konteksts prasa pacietību un drosmi. Viņš atzina, ka progress postkristīgajā Eiropā var būt lēns. "Jaunas pieejas var nedot ātrus rezultātus vai būt viegli īstenojamas," viņš brīdināja, mudinot uz radošumu un atvērtību pārmaiņām.
Viņš noslēdza runu ar vīziju par TED draudzēm kā dziedināšanas un māceklības vietām, kur cilvēki sastopas ar dzīvu Kristu un viesmīlīgu kopienu. "Mums jābūt pazīstamiem ar to, ka kalpojam kopienai, nevis tikai sludinām tai," viņš teica, aicinot delegātus lūgt, plānot un sadarboties plaukstošai draudzes klātbūtnei visā divīzijā.