Atklāsmes grāmata. Apokalipses kopsavilkums III

Otra svarīga lieta, kuru, manuprāt, vajadzētu atcerēties, ir – Atklāsmes grāmata nav aizzīmogota grāmata!
Atceros, kā vadīju vienu no saviem Atklāsmes grāmatas semināriem, kas notika Navaho rezervātā, un atceros pāri, kas ienāca teltī (pirmais Atklāsmes grāmatas seminārs, ko vadīju, notika teltī), viņi izskatījās pārbijušies un cieši turēja viens otra roku. Mēs viņus sagaidījām un aicinājām: “Sveiki, nāciet iekšā!” Bet viņi atbildēja: “Mums bija bail nākt šurpu. Mūsu mācītājs teica, ka ikvienam, kurš studē Atklāsmes grāmatu, tiek uzlikts lāsts. Bet mums nešķita, ka tas ir pareizi, tāpēc izlēmām atnākt un paskatīties.”
“Lāsts?” es nodomāju. “Grāmata sākas un beidzas ar svētībām tiem, kuri to lasa.” Piemēram, Atkl. 1:3 – “Svētīgs tas, kas lasa, un tie, kas klausās un tur to, kas šeit rakstīts; jo noliktais laiks ir tuvu.” Noslēgums Atkl. 22:7 – ““Redzi, Es nāku drīz!” Svētīgs, kas tur šīs grāmatas pravietojuma vārdus.” (Izcēlums abās vietās pievienots. – Red. piez.) Atklāsmes grāmata atšķiras no visām citām grāmatām, jo tās sākumā ir pasludināta svētība, beigās svētība un arī brīdinājums, ka lāsts skars ikvienu, kuram pietiks nekaunības izmainīt vai slēpt to, kas šajā grāmatā rakstīts. Tāpēc man šķiet – ja jebkad Dieva draudzes vēsturē ir bijis laiks, kad Dieva ļaudīm jāstudē Atklāsmes grāmata, ja Dievs teica, ka “noliktais laiks ir tuvu”, jau tad, kad šī vēsts tika sniegta, tad īpaši tuvu tas ir tagad!
Manuprāt, viens no iemesliem, kādēļ Dievs nolika Atklāsmes grāmatu tur, kur tā ir, ir šāds – kad lasāt Atklāsmes grāmatu, jums jāsaprot visa pārējā Bībele. Tātad – Atklāsmes grāmatā ir iedrošinājums iepazīties ar visiem Rakstiem. Ja gribat saprast, kas notiks nākotnē, jums jāzina, kas ir noticis pagātnē. Vislabākais veids, kā saprast nākotni, ir pārzināt, kas ir noticis vēsturē. Labākais veids, kā saprast Atklāsmes grāmatu, ir pārzināt Bībeles vēsturi un lasīt citus notikumus Bībelē.
Pirmajā nodaļā ir Atklāsmes grāmatas ievads. Ir šīs 7 draudzes, kuras patiesībā ir 7 stadijas. Atklāsmes grāmatā ir 7 komplekti ar 7. Pirmais 7 ir šīs 7 draudzes (1., 2., 3. nod.); tad ir 7 ainas no Debesīm (4. un 5. nod.); tad ir 7 zīmogi, 7 trompetes, 7 zīmes, kas dotas 12. un 13. nodaļā; 7 mocības; 7 pēdējās vīzijas. Tātad, pati Atklāsmes grāmata ir matemātiski perfekti sadalīta 7 komplektos ar 7. Pēteris jautāja Jēzum: “Cik daudz reižu man jāpiedod manam brālim?”, un Jēzus atbildēja: “Septiņdesmit reiz septiņas.”
 “Jēzus Kristus atklāsme, ko Viņam devis Dievs, lai rādītu Saviem kalpiem, kam jānotiek drīzumā.” (Atkl. 1:1) Kad sāk piepildīties Atklāsmes grāmatas pravietojumi? Tālu nākotnē vai drīz? Ir trīs vai četri populāri veidi, kā cilvēki interpretē Atklāsmes grāmatu. Ir t. s. pretērisms, vēsturiskais skatījums un futūrisms. Resp., ir viena grupa, kas uzskata, ka viss, kas aprakstīts Atklāsmes grāmatā, ir jau piepildījies 1. gadsimtā; tas viss ir pagājis, un visi, kas lasīja Atklāsmes grāmatu, sākot ar 2. gadsimtu, skatījās atpakaļ pagātnē un teica, ka tas viss jau ir piepildījies. Šī uzskata piekritēji domā, ka Nerons bija antikrists. Apmēram 20 % evaņģēlisko kristiešu tic šim uzskatam. Tad ir futūristi, kas uzskata – daļa Atklāsmes grāmatas (1., 2., 3. nodaļa) runā par to, kas jau ir pagājis, bet pie 4. nodaļas, kad Jānis dzird šo balsi un tiek aizrauts Debesīs, futūristi apgalvo – tad draudze vairs netiek pieminēta. Vārds “draudze” tiešām neparādās, taisnība, taču tas nenozīmē, ka draudze nav pieminēta, atsauču uz draudzi ir daudz. Futūristi apgalvo, ka 4. nodaļā notiek paraušana un ka viss pārējais notiek pēc paraušanas, citiem vārdiem – viss, ko jūs un es lasām, sākot ar 4. nodaļu, vēl nav noticis. Visu cieņu, bet es tam pilnīgi noteikti nepiekrītu! Taču tāds ir futūristu skatījums.
Mazs atskats vēsturē. Pirmajos 16 kristīgās vēstures gadsimtos (no Kristus dzimšanas līdz 15.–16. gs.) neviens futūristu uzskatam īsti neticēja. Tad sākās lielā protestantu reformācija, un daži no lielajiem reformatoriem – Mārtiņš Luters, Cvinglijs un Kalvins – sāka norādīt uz Romas baznīcu kā piepildījumu daļai no Atklāsmes grāmatas pravietojumiem, minot to kā vienu no vajājošajām varām. Miljoniem cilvēku aizgāja no katoļu baznīcas uz protestantu baznīcām Atklāsmes grāmatas pravietojumu sludināšanas dēļ. Atklāsmes grāmatas interpretācija, kuru izmantoja Luters un citi, bija t. s. vēsturiskais skatījums. Lielākā daļa reformatoru (un arī es) izmantoja vēsturisko skatījumu, kas nozīmē, ka Atklāsmes grāmatā ir aprakstīts plašs vēstures posms, sākot ar Kristus 1. atnākšanu līdz Viņa 2. atnākšanai un vēl tālāk – līdz notikumiem Debesīs, jo grāmata noslēdzas ar atpestītajiem Debesīs. Šī grāmata aptver draudzes vēsturi. “Laiks ir tuvu” nozīmē, ka šo pravietojumu piepildījums, to nozīme ir izmantojama tagad un būs izmantojama visos kristietības laikos, līdz mēs beigās nokļūsim Debesu valstībā. Tāds ir vēsturiskais skatījums. Tas ir skatījums, kuram ticu es, tam ticēja teju visi reformatori.
Kad katoļu baznīca redzēja aizejam turpat visus savus draudzes locekļus, tā teica: “Mums nav nekā, ko atbildēt uz viņu Atklāsmes grāmatas interpretāciju.” Tad pārim jezuītu priesteru – Manuelam Lakunsam (Manuel Lacunza) un Fransisko Riberam (Francisco Ribera) – deva uzdevumu izdomāt citu skaidrojumu Atklāsmes grāmatas pravietojumiem. Un viņi izdomāja to, ko mēs saucam par “futūristu interpretāciju”. Tas viss ir dokumentēts, ikviens, kam ir interese, var par to uzzināt sīkāk. Sākumā futūrisma teorija palika tikai mazā katoļu un jezuītu teologu lokā, bet tad nāca vīrs vārdā Džons Nelsons Darbijs (John Nelson Darby), viņš atbalstīja šo teoriju, lai gan bija protestants no Plimutas brāļu draudzes (Plymouth Bratheren). Tad nāca citi... Vai esat dzirdējuši par Skofīlda Bībeli? Tā ir Bībele, ko rediģējis un komentējis amerikāņu Bībeles students Sairuss Skofīlds (Cyrus I. Scofield), kurš bija protestants un dispensacionālisma popularizētājs. Daudzi protestanti sāka pirkt Skofīlda Bībeli. Tā kā svētrunu par Atklāsmes grāmatu praktiski nebija, šie protestanti teica: “Bet es gribu zināt, ko tā nozīmē!”, un viņi sāka pieņemt Skofīlda interpretāciju. Bet viņi bija protestanti! Tad vēsturnieks un skolotājs vārdā Hals Lindsijs (Hal Lindsey) sarakstīja grāmatu “Vecā labā planēta Zeme” (The Late Great Planet Earth), kas šo teoriju padarīja ļoti populāru. Nekas no tā, ko viņš šajā grāmatā paredzēja, nenotiks, bet tas bija laiks, kad šī teorija iesakņojās protestantu evaņģēliskajās draudzēs. Mūsdienās lielākā daļa evaņģēlisko protestantu tic katoļu pravietojumu interpretācijai, jezuītu pravietojumu interpretācijai – futūrismam. Tas ir ļoti dīvaini, bet, iespējams, tas bija plānots jau no paša sākuma...
 “Svētīgs tas, kas lasa, un tie, kas klausās pravieša vēstījuma vārdus un tur to ...” Vai ir atšķirība starp lasīšanu, klausīšanos un turēšanu (ievērošanu)? Vai ir kas tāds, kas ir jāievēro? Vai Atklāsmes grāmata ko saka par paklausību Dieva gribai? Zinu, ka ir cilvēki, kuriem patīk sanākt kopā un diskutēt par Atklāsmes grāmatu, viņi var neklausīt Dieva likumiem, bet tiem patīk diskutēt par Atklāsmes grāmatu. Ja mēs neievērojam, kas tur rakstīts, neatradīsim arī svētību, “jo noliktais laiks ir tuvu”.
Tad Jānis pievēršas adresātiem – “Jānis septiņām draudzēm Āzijā”. Vai šī vēsts tiešām ir paredzēta tikai tām septiņām draudzēm Āzijā? 2. un 3. nodaļā tās ir konkrēti uzskaitītas, šīs draudzes ir – Efeza, Smirna, Pergama, Tiatīra, Sardi, Filadelfija, Lāodikeja. Vai tās bija vienīgās draudzes Āzijā? Nē, bija arī citas, agrīnā vēsture atsaucas arī uz citām draudzēm, kuras atradās šai apgabalā. Interesanti, protams, ka šīs draudzes ir 7, kā jau minēju, cipars 7 ir simbolisks. Šīs 7 draudzes tiešām eksistēja, Jānis tām raksta apļa secībā, vēsts tiek nodota citai pēc citas.
Apskatīsim šīs 7 draudzes! 1. nodaļā Jēzus parādās visā Savā krāšņumā. Šī ir viena no divām vietām Bībelē, kur kāds saka, ka redzējis Dievu. Starp citu, šī ir paralēle vīzijai ar Dievu Dēlu, kuru redzēja Daniēls. Jēzus parādās, Viņš ir tērpies augstā priestera drānās – lina audumā ar zelta jostu ap krūtīm – un stāv 7 lukturu vidū. Vēlos, lai uzreiz pamanāt kaut ko, kas šajā atklāsmē notiek. Atklāsmes grāmatas vīzija ir cieši saistīta ar Debesu svētnīcu. Svētnīcu redzam arī citu Bībeles praviešu rakstītajā. Jesaja redz Dievu vissvētākajā vietā starp diviem ķerubiem labajā un kreisajā pusē. Tiem ir seši spārni, un tie sauc: “Svēts, svēts, svēts!” Viņš redz Dievu tronī. (Jesajas 6. nod.) Vīzijas, kas ir Ecēhiēla grāmatā un Caharijas grāmatā, bieži ir saistītas ar Debesu svētnīcu. Jūs pamanīsiet, ka Atklāsmes grāmatas 1. nodaļā Jēzus atrodas svētnīcas pirmajā nodalījumā, tur ir septiņi lukturi (septiņžuburu lukturis). Dodoties cauri Atklāsmes grāmatai, jūs pamanīsiet arī atsauci uz kvēpināmo altāri, kas arī atradās pirmajā nodalījumā. Tālāk teikts: “Tad atvērās Dieva templis debesīs.” (Atkl. 11:19) Tas nozīmē atvērtu priekškaru. Un šķirsts, kurā nodalījumā atradās tas? Tas atradās vissvētākajā vietā. Visa vīzija norisinās Debesu templī (svētnīcā). Ja jūs nezināt kaut ko par zemes svētnīcu, saprast Atklāsmes grāmatu būs grūti. Tā ir saistīta arī ar upurēšanas sistēmu.
Jēzus staigā starp 7 lukturiem, kas simbolizē 7 draudzes. Kādēļ tās simbolizētas kā lukturi? Ko Jēzus saka draudzei? “Jūs esat pasaules gaišums.” Mums jāatspoguļo gaisma, kas nāk no Viņa. Atklāsmes 12. nodaļā ir Kristus līgava, kas stāv uz mēness, tā ir gaisma, kuru radījis Dievs; viņa ir tērpta saulē, tā ir gaisma, kuru radījis Dievs; viņai galvā ir 12 zvaigžņu vainags, tā ir gaisma, kuru radījis Dievs. Dieva gaisma, draudze, Kristus līgava. Viņš ir starp lukturiem, Dievs ir sūtījis Savu draudzi būt par pasaules gaismu. Āmen.
Mums ir jābūt gaismai pasaules tumsībā. Jēzus ir nācis izgaismot mūs, mums jāatstaro šī gaisma citiem, Viņš ir mūsu vidū. Tā ir vēl viena brīnišķa lieta. Vesela svētruna, šajā vienā vietā. Kristus atrodas vidū, Viņš stāv starp tiem. Kad pulcējamies Viņa vārdā, Viņš ir mūsu vidū, Viņš ir ar Savu draudzi, Viņš saka: “Man tas ļoti rūp.” Viņš sūta vēsti Savai draudzei.
Kā Jēzus ar mums komunicē? Atklāsmes 1. nodaļa parāda komunikācijas veidu, kuram Dievs dod priekšroku, runājot ar cilvēci. Caur Jēzu, caur eņģeļiem Viņš nodod vēsti draudzes vadītājiem, kuri to pavēsta zudušajai pasaulei. Viņš nesūta eņģeļus pie pagāniem, bet viņš sniedz mums privilēģiju komunicēt ar citiem. Mēs esam vēsts nodošanas ķēdē, kuru Dievs izmanto, lai sazinātos ar pasauli. “Pļaujamā daudz, bet pļāvēju maz.” (Mat. 9:37) Pļāvēji ir draudze. Viņš grib izmantot mūs, lai sazinātos ar pārējiem. Viņš nodod šo vēsti caur Kristu, caur eņģeli, caur Jāni draudzei, kura ir pasaules gaisma zudušajiem. Tas tiešām ir brīnišķi!
Vai Dievs runā arī uz šīm septiņām burtiskajām draudzēm? Vai tās ir reālas?  Jā, protams. Tās ir īstas draudzes un īstas pilsētas, kuras atradās Mazāzijā. Bet jums jāzina, ka šeit notiek arī kaut kas garīgs. Vai var būt tā, ka Dievs sniedz vēsti kādam personīgi, bet reizē tai ir dubults izmantojums un tā ir garīgi derīga arī citiem? Kad Jēzus teica apustuļiem, ka Jeruzaleme kritīs un akmens uz akmens nepaliks, un izpostīšanas negantība ieskaus Jeruzalemi ar savām armijām (Mat. 24. nod.), vai tas burtiski attiecās uz jūdiem, kuri toreiz bija dzīvi un dzirdēja Viņa balsi? Jā! Tas viņus ļoti iespaidoja. Daļa no tiem, kuri dzirdēja, kā Viņš to saka, to visu arī piedzīvoja, tā bija vēsts viņiem.

Tulkoja Anna Rozenberga