Atklāsmes grāmata. Apokalipses kopsavilkums V

    Otrā pasaules kara laikā vairāki no navaho indiāņiem Ņūmeksikā bija armijas kodu šifrētāji. Japāņi bija uzlauzuši visus amerikāņu kodus, un amerikāņi teica: “Mums vajag atrast kaut ko atšķirīgu!” Jūras spēkos dienēja kāda misionāra dēls, kurš bija uzaudzis navaho rezervātā, viņš aizgāja pie komandiera un teica: “Es zinu, kurš jums var palīdzēt ar kodu. Jums jāiesauc armijā vairāki navaho indiāņi, viņu valoda ir ārkārtīgi grūta. Mans tēvs gadiem cenšas pārtulkot Jauno Derību navaho valodā, tā ir ļoti sarežģīta, tajā nav nekādu likumu, kriptologi nespēs to atšifrēt. Ļaujiet indiāņiem sarunāties savā starpā pa radio, un japāņi nekad nespēs saprast, kas tiek runāts.” ASV armija veica dažus testus un teica: “Tev ir taisnība, mēs nespējam to atšifrēt.” Tātad, ko viņi izdarīja – viņiem bija navaho indiāņi visur jūras spēkos, šie indiāņi darbojās komunikācijas jomā. Taču viņi ne tikai sarunājās savā starpā navaho valodā, viņiem tika dotas kodētas ziņas, kuras viņi nodeva tālāk navaho valodā. Tika izmantoti simboli, tēli. Piemēram, viņi teica: “Pār pauguru nāk 15 bruņurupuči.” Savā starpā viņi zināja, ka šie bruņurupuči apzīmē tankus. Tad viņi ziņoja, ka šurp lido kraukļu bars vai ko tamlīdzīgu, un tas nozīmēja, ka tuvojas lidmašīnas. Viņiem bija zināmi šie daudzie simboli un apzīmējumi, ko viņi kodētā veidā nodeva cits citam savā valodā, tas visu sarežģīja vēl vairāk.
    Tāpēc reizēm, lai saprastu Atklāsmes grāmatu, jums nav jālasa tikai tas, kas teikts Atklāsmes grāmatā. Jums ir jālasa arī citas vietas Bībelē. Jūs atrodat, ko simboli nozīmē, un tad skatāties, kā tie tika izmantoti toreiz. Ieskatīsimies tajā pavisam mazliet, lai jūs saprastu, kāpēc studējam tieši tādā veidā, kādā studējam!
    Visiem simboliem ir sava nozīme. Lūkas 8:10 Jēzus teica: “Jums ir dots zināt Dieva valstības noslēpumus, bet pārējiem līdzībās, lai tie redzēdami neredz un dzirdēdami nesaprot.” 1. Kor. 2:14 saka, ka “Garīgās lietas ir garīgi apspriežamas.” Viens no labākajiem veidiem, kā izprast pravietojumu, ir sapratne, kuru dod Svētais Gars un Dieva Vārds. Ja jums ir Svētais Gars un jūs salīdzināt Svētos Rakstus ar Svētajiem Rakstiem – mazliet šeit, mazliet šeit, rindu pēc rindas –, teksti sāk saslēgties, rodas skaidrība, sistēma tajā, ko lasāt. Bet pilnīgai izpratnei jums nepieciešams Svētais Gars.
    Atklāsmes grāmata aptver laika posmu no Jēzus pirmās atnākšanas līdz otrajai atnākšanai un, protams, arī tālāk mūžībā, tā mūs aizved aiz tūkstošgades, mūžības laikā pēc tūkstoš gadiem.
    Iepriekš runājām par septītniekiem Atklāsmes grāmatā, precīzāk – par septiņām draudzēm. Tās simbolizē septiņus posmus un laikus. Šīs draudzes simbolizē ciklu, kuram draudze var iet cauri no sava sākuma līdz laikam, kad atrofējas un kļūst par Lāodikeju. Tās simbolizē pieredzi, kādai var iet cauri persona, – daudzi cilvēki pieņem Kungu un ir kā Efeza, bet viņi var pazaudēt pirmo mīlestību; cilvēki var būt jebkurā šī ceļa posmā. Bet visvairāk šīs draudzes simbolizē laiku ciklu.
    Kur vēl Bībelē varam atrast ciparu 7? Kur tas vispirms parādās? Radīšanā! Vispār pirmā reize, kad kāds skaitlis Bībelē parādās 3 reizes, ir cipara 7 atkārtotā pieminēšana 1. Mozus 2. nodaļā. Tur teikts: “Septītajā dienā…, septītajā dienā…, septītajā dienā...” Tas ir laika cikls.
    Septiņas draudzes simbolizē draudzes vēstures ciklu no Kristus pirmās atnākšanas līdz otrajai atnākšanai. Atklāsmes grāmatā ir četras ievērojamas vīzijas ar 7: 7 draudzes, 7 zīmogi, 7 bazūnes un 7 mocības.
    7 draudzes simbolizē draudzes garīgo vēsturi no pirmās atnākšanas līdz otrajai atnākšanai. 7 zīmogi simbolizē draudzes politisko vēsturi no pirmās atnākšanas līdz otrajai atnākšanai. 7 bazūnes simbolizē draudzes militāro vēsturi no pirmās atnākšanas līdz otrajai atnākšanai. (Vai bazūnes nepūš kaujā, vai Pāvils nesaka, ka konkrētas bazūnes skaņas dod ziņu, kā sagatavoties kaujai?)
    Dieva pravietojumi nav plakani un viendimensionāli. Kad studējat Atklāsmes grāmatu, jums ir jādomā daudzās dimensijās. Tajā, ko tagad saku, ir kāda mana doma – es esmu mirstīgais; mēs, mirstīgie, domājam un runājam vienā dimensijā, mēs esam lineāri. Taču Dieva Vārds nav sasaistīts un ierobežots savā komunikācijā. Dievs var teikt vienu lietu, kas ir tik dziļa un patiesa, un saskaņota ar citām šai lietai piemītošām nozīmēm, bet tajā pašā laikā tai ir nozīmes daudzās dimensijās.
    Man vienmēr patīk atkāpties un ņemt par piemēru Jēzu. Mācekļi nāk pie Jēzus un uzdod Viņam vienkāršu jautājumu: “Kad šīs lietas notiks?” Jēzus saka: “Tieši pirms tempļa nopostīšanas.” Viņi jautā: “Kāda būs Tavas atnākšanas un pastarā laika zīme?” Mateja 24. nodaļā viņi uzdod Jēzum trīs jautājumus, un Jēzus viņiem sniedz šo neticami dziļo un pilnīgo atbildi, ko varat izlasīt Mateja 24. nodaļā (arī Marka 13. nod., Lūkas 17. nod., Lūkas 21. nod.), tur Viņš atbild mācekļiem, izskaidrojot Savas atnākšanas zīmes. Ar šo vienu atbildi Viņš vienlaikus atbildēja gan tiem, kuri dzīvoja tajā laikā un uzdeva šo jautājumu – kas notiks ar jūdiem, gan arī pateica draudzei, ko tā var sagaidīt vēstures gaitā, lai ikviens kristietis jebkurā laikā varētu lasīt Mateja 24. nodaļu un tajā teiktais būtu nozīmīgs viņam tajā laikā un vietā, kur viņš atrodas. Jēzus runāja par lielo bēdu laiku, kuram cauri ies jūdi tieši pirms Jeruzalemes nopostīšanas, un reizē Viņš runāja par lielo bēdu laiku, kuram cauri ies draudze Tiatīras periodā ar lielajām vajāšanām, un arī par lielo bēdu laiku pirms 7 pēdējām mocībām pasaules vēstures noslēgumā, sniedzot vēsti mums, kas dzīvojam šajā paaudzē. Viena atbilde ar daudzām dimensijām.
    Lasot Atklāsmes grāmatu, apzinieties, ka Dieva Vārds nav ierobežots mūsu domāšanas veidā. Tā ir Dieva grāmata, tā ir tik dziļa, tik pilnīga, ka ir cilvēki, kuri pret to izjūt dziļu pietāti. Dzirdēju Lesliju Hārdingu, Endrūsa Universitātes teoloģijas pasniedzēju, sakām: “Jūs nevarat nemaz sākt saprast Atklāsmes grāmatu, ja neesat to izlasījuši 50 reižu.” Atceros Džo Manu Skalko, kurš bija mākslas pasniedzējs un ceļoja apkārt, mācot Atklāsmes grāmatu. Viņa bērēs manās rokās nonāca Džo Bībele. Atklāsmes grāmatas lapas tajā bija nodilušas, 20 % burtu no lapu augšmalas bija turpat izdzisuši no biežās lasīšanas.
    Tas, ka mēs veicam šo Atklāsmes grāmatas pārskatu, ir tikai tāpēc, lai rosinātu jūsu apetīti. Te nebūs atbilžu uz visiem jūsu jautājumiem. Es mēģinu jūsos radīt vēlmi šo grāmatu studēt. Ja kādreiz pasaules vēsturē ir bijis laiks, kad šīs lietas ir īpaši noderīgas, tad šis laiks ir tagad. Tagad ir laiks saprast, par ko runā Atklāsmes grāmata.  Daudz kas no tajā vēstītā ir noticis pagātnē. Bet vēl ir daudz kā tāda, kas notiks pēdējās dienās.
    Tātad, septiņas draudzes. Šīs nav visas tā laika Mazāzijas kristiešu draudzes, tad kādēļ Jānis min tikai šīs septiņas? Pieņēmums ir, ka Jānis tajās bija īpaši sludinājis. Dodoties uz Mazāziju, viņš līdzi ņēma Mariju, Jēzus māti, un pastāv uzskats, ka tur, Efezā, atradās viņas māja. Jānis varēja skatīties tieši pāri jūrai. Vēstis draudzēm rakstītas tieši tādā secībā, kādā virzījās pasta ceļš. Romieši bija izbūvējuši ļoti labus ceļus. Pa šo pasta ceļu varēja doties no Efezas uz Smirnu, tad uz Pergamu, Tiatīru, Sardiem, Filadelfiju un Lāodikeju, kur bija ceļa gals. Šķiet, ka Jānis, izejot šo apli, raugās kā no putna lidojuma. Šai secībā ietverta neticama nozīme un kārtība. Katras draudzes vārdam ir sava nozīme, un katrai draudzei ir sava īpaša iezīme.
    Efeza nozīmē ‘iekārojamā’. Šī ir draudze, kas zaudējusi savu degsmi, dedzību pret Jēzu. Viņi mīl patiesību, un viņi mīl mācību. Bet, ja jums ir mācība un nav mīlestības, jūs varat kļūt orientēti uz darbiem. Dievs viņus uzteica par dedzību pret patiesību un par to, ka viņi centās saglabāt draudzes disciplīnu un svētumu. Bet viņi bija zaudējuši savu pirmo, sākotnējo mīlestību.
    Smirnas draudze ir vajātā draudze. Vārds “Smirna” saistīts ar vārdu “mirres”, kas savukārt saistās ar vīraku vai smaržu. Viņu dzīvība bija kā upuris, tas bija lielu vajāšanu laiks draudzes vēsturē.
    Tad ir Pergamas draudze. Tās nosaukumam ir nozīme ‘augstums’ vai ‘pacēlums’. Šī bija tolerantā draudze.
    Tiatīra. Tās vārdam ir  nozīme ‘smaržas’. Tas bija kompromisa laiks draudzē, kas saskan ar sievieti no Atklāsmes 17. nodaļas. Tiatīrā tiek pieminēta Jezebele.
            Tulkoja Anna Rozenberga