Atklāsmes grāmata. Apokalipses kopsavilkums VI

apgalvojums, mācītāj Dag!” jūs teiksiet. Bet – jā, visi nozīmīgie īpašvārdi Atklāsmes grāmatā ir simboliski. Ja skaitļi ir saprotami arī burtiski (jā, tiešām bija 7 draudzes vēstures laiki, tiešām ir 12 pamatakmeņi Jaunajai Jeruzalemei, tiešām ir 12 dažādi augļi uz dzīvības koka), tad īpašvārdi ir garīgi. Kad tiek runāts par Bileāmu (jau iepriekš minēju – jums jāatgriežas Vecajā Derībā, lai saprastu, par ko tiek runāts), Jezabeli, Apollionu vai vēl kādu citu, šie vārdi jāsaprot garīgi.
Nosaukums “Sardi” nozīmē ‘prieka princis’. Šī bija nominālā draudze. Tās nosaukums liecināja, ka šī draudze ir dzīva, bet patiesībā tā bija mirusi. Tad ir Filadelfija – ‘brāļu mīlestība’; tā ir draudze, kura nodarbojās ar evaņģelizāciju un misijas darbu. Pēdējo draudzes vēstures laiku simbolizē Lāodikeja, kas nozīmē ‘tiesātie cilvēki’ vai ‘cilvēku tiesāšana’. Mēs dzīvojam šajā pēdējā draudzes vēstures laikā. Šī bija remdenā draudze, viņi domāja, ka ir bagāti, ka viņiem daudz pieder, kā tam vīram Lūkas evaņģēlija līdzībā, tā bagātīgi mielojās ar patiesību. Mums ir patiesība. Jūdu nācijai Kristus laikā arī bija patiesība. Mēs mielojamies ar to, bet nabagi, klāti vātīm, guļ mūsu vārtos, ubagojot, alkstot pēc drupačām. Ja mēs nedalāmies ar tiem, kuri ir pazuduši, mums ir problēma.
Tagad ielūkosimies Atklāsmes grāmatas 4. nodaļā! 1. pants: “Pēc tam es redzēju, un raugi: durvis atvērtas Debesīs, un pirmā balss, ko es dzirdēju kā bazūni ar mani runājam, sacīja: “Uzkāp šurp, un es rādīšu tev, kam jānotiek turpmāk!”” Dievs atklāj Jānim draudzes vēsturi un tad saka: “Tagad es tev īpašā veidā gribu parādīt, kam jānotiek turpmāk.”
Daudzi no mūsu evaņģēliskajiem draugiem (ne visi, bet daudzi) izlasa šo pantu un tekstam “Uzkāp šurp” pievieno jēdzienu “paraušana”. Turpinājumā viņi visu, sākot no 4. nodaļas, attiecina uz nākotni. Mēs jau aplūkojām šo novirzienu, kuru dēvē par futūrismu. Viņi izprot to tā – ja, sākot no 4. nodaļas, mēs nekur neredzam sevišķi pieminētu vārdu “draudze”, līdz kamēr pietuvojamies grāmatas noslēgumam, tas nozīmē, ka draudze ir parauta augšā, tā ir ārā no pasaules, un ka viss pārējais, kas notiek Atklāsmes grāmatā, notiek pēc mūsu laika. Es domāju, sātans priecājas, ka cilvēki tā domā.
Jēzus saka: “Laiks ir tuvu.” 4. nodaļā mums jāredz viss laika posms no Jāņa laika līdz pat Otrajai atnākšanai, bet viņi paņem visu šo tekstu un iemet kaut kur nākotnē tikai tāpēc, ka Dievs pateica: “Uznāc šurp.” Tāpēc, ka šeit ir teikts “balss kā bazūne”, viņi apgalvo, ka tā esot Gabriēla bazūne. Bet “balss kā bazūne” šajā vietā nozīmē vienkārši “skaļa balss”. Bazūnes ziņo par notikumiem. Ja domājam par Kunga balsi kā bazūnes skaņu, jāatceras, ka bazūnēm Bībelē ir saistība ar Jordānas šķērsošanu, ar Jērikas krišanu. Bazūnes tika izmantotas militāru lēmumu paziņošanai. Ne visas bazūnes ir saistītas ar Otro atnākšanu
Vēl viens svarīgs noteikums, kas saistīts ar Bībeles pravietojumu izpēti, ir tāds, ka Bībeles pravietojumi nav doti hronoloģiskā secībā, kā jūs varētu rakstīt savu autobiogrāfiju. “Es piedzimu tad un tad, jaunībā darīju to un to”, un tad jūs turpināt secīgi virzīties tālāk. Tas notika šajā gadā, tas notika tajā gadā. Bībelē pravietojumi lielākoties ir pierakstīti citādā veidā. “Iesākumā Dievs radīja Debesis un zemi” – vispirms Dievs jūs aizved tik tālu, tad notiek atkāpšanās atpakaļ un seko stāsts par to, kā Viņš radīja. Tad Dievs stāsta no jauna un izstāsta nedaudz tālāk. Tad atkal notiek atkāpe atpakaļ un nāk stāsts par sesto dienu, kad Ādams sev nevarēja atrast sievu un sāka meklēt, jo dzīvnieki kā palīgi nederēja. Tad Dievs atkāpjas un saka: “Tagad Es jums pastāstīšu Ādama ģenealoģiju!” Viņš atgriežas atpakaļ, un viss stāstītais pārklājas, tas nav pierakstīts secīgi.
Ieskatīsimies Daniēla grāmatas 2. nodaļā! Tajā ir aprakstīta pasaules valstu vēsture. Kad nokļūstam līdz Daniēla 2. nodaļas beigām, vai tās ir grāmatas beigas? Nē. Dievs ietver visas pasaules valstis šajā vienā vīzijā un tad saka: “Tagad es tev parādīšu šo pašu laika periodu, bet izmantošu citu vīziju. Tagad es runāšu no cita skatpunkta, tas būs par āzi un aunu, bet vēl no cita skatu punkta runāsim par lauvu, panteru un lāci.” Notiek vairākkārtēja atkāpšanās atpakaļ, un stāsts daudzas reizes aptver vienu un to pašu laika posmu. Slāni pēc slāņa, lai nebūtu nekādu jautājumu par to, kas īsti šajā tekstā pavēstīts.
Skatīsimies patiesībai acīs – daļai no mums patīk par to domāt, aplūkojot metālus! Mēs, kā jūs labi zināt, bieži lietas uztveram ar tausti, mums patīk minerāli, mums patīk Daniēla 2. nodaļa. Daļai no mums patīk dzīvnieki, mums patīk domāt par lauvu un lāci. Dievs to visu pasniedz dažādos tēlos, lai tad, ja neesat sapratuši ar pirmo reizi, jūs varētu saprast, kad par to tiek runāts atkārtoti citā veidā. Tas uzrunā ikvienu.
Arī Atklāsmes grāmata nav rakstīta secīgi. Tāpēc mana sirds lūst par šiem dārgajiem cilvēkiem, kuri nokļūst līdz 4. nodaļai un saka: “Tas viss ir nākotnē, es nezinu, kas notiks.” Viņi palaiž garām tik daudz! Man patīk ar šiem cilvēkiem pētīt Atklāsmes grāmatas 17. nodaļu, jo jūs nevarat to lasīt bez apbrīnas, vai Atklāsmes 12. nodaļu, kura perfekti saskan ar vēsturi. Kā iespējams palaist to garām? Liela daļa no tā ir jau notikusi. Arī tā saka daudzi dārgi cilvēki.
“Uznāc šurp.” Viss, ko Kristus te saka, ir: “Skaties, Es esmu tev parādījis, kas notiek uz zemes; tagad Es paņemšu tevi uz Debesīm un sniegšu atklāsmi par to, kā Debesīs tiek atrisināts tas, kas notiek ar draudzi uz zemes.” Piepeši Jānis stāv Debesīs, goda krēsla priekšā. “Pēc tam es redzēju, un raugi: durvis atvērtas debesīs, Viņš saka: “Es rādīšu tev, kam jānotiek turpmāk!” Tūliņ es tapu aizrauts garā, un raugi: goda krēsls celts debesīs; goda krēslā kāds sēdēja.” (Atkl. 4:1, 2) Kāpēc Jānis top aizrauts garā? Jo Dievs ir Gars, eņģeļi ir kalpojošie gari. Jānim visapkārt ir garīgas lietas, tāpēc arī viņam ir jābūt garā. Pirms tam viņš atrodas Patmas salā un raugās pāri Egejas jūrai, un Dievs rāda viņam šo atklāsmi par Jēzu, kurš ir Savas draudzes vidū uz zemes. Tagad Dievs atklāj Jānim, kā Jēzus stāv par mums Debesīs. Tas ir viss, kas šajos pantos teikts.
Lasīsim tālāk: “[..] raugi: goda krēsls celts debesīs; goda krēslā kāds sēdēja. Tas, kas sēdēja, pēc skata līdzīgs dārgakmeņiem jaspīdam un sardijam, un ap goda krēslu bija varavīksnes loks.” (Atkl. 4:2, 3) Viņš iesāk aprakstīt Dievu Tēvu Viņa tronī, un Dievs Dēls ir aprakstīts tajā pašā nodaļā. Ja ieskatīsieties Daniēla grāmatā, redzēsiet, ka Bībelē ir tikai pāris vietas, kur atrodat Dievu Tēvu un Dēlu un kur ir runa par diviem troņiem. Daniēla 7. nodaļā tas lasāms lielajā tiesas ainā: “Es redzēju cienījamo sirmgalvi, un Cilvēka Dēlu nostatīja Viņa priekšā.” (Dan. 7:13; pārfrāzēts) Kurš ir Cilvēka Dēls? Jēzus. Un kurš ir Cienījamais Sirmgalvis? Tam jābūt Dievam Tēvam. Šeit jums ir ainojums ar diviem troņiem Debesīs.
Tālāk tiek runāts par radījumiem, kuri ir ap Dieva troni, šīm četrām dzīvajām būtnēm. Atklāsmes 4:7 teikts: “Pirmā līdzīga lauvam, otra līdzīga vērsim, trešai kā cilvēka seja un ceturtā līdzīga skrejošam ērglim.” Vai zinājāt, ka tas ir tieši tāds pats apraksts, kādu atradīsiet Ecēhiēla 1:10? Lai saprastu Atklāsmes grāmatu, jums jāatgriežas atpakaļ. Ecēhiēla 1:10: “Viņu seja bija šāda: priekšpusē tiem bija cilvēka seja, labajā pusē lauvas seja visiem četriem, kreisajā pusē vērša seja visiem četriem un iekšpusē ērgļa seja visiem četriem.” Ecēhiēls raksta tā, ka šķiet – ir četri radījumi un katram ir četras sejas. Jānis raksta tā, ka varam saprast – ir četri radījumi un katram ir viena seja, bet katram tā ir citādāka. Ko tas viss nozīmē? Vai Dievu Debesīs ieskauj šie četri dīvainie, citplanētiešiem līdzīgie radījumi?
Tulkoja Anna Rozenberga