Kā uzvarēt vardarbību?

Jautājums: Mateja evaņģēlijā ir rakstīts: kas tev sit labajā vaigā, tam pagriez arī otru. Vai tas tiešām mums būtu jādara?
 
Te var uzdot pretjautājumu: kāpēc gan nē? Pavēle ir neparasta, pat radikāli atšķirīga no ierastās, sagaidāmās rīcības. Tā ir pretrunā populārajai gudrībai. Mēs esam norūpējušies par savām interesēm un atbilstošo atmaksu. Te Jēzus pārsteidz ar negaidītu un nedabisku reakciju. Tomēr šī Rakstu vieta būtu jāaplūko tās kontekstā.
1. Vardarbības problēma. Mateja 5:38–43 ir daļa no lielākas diskusijas par rīcību, kas tiek sagaidīta no tiem, kas pieder Dieva valstībai (5:1–7:29). Šī sadaļa iesākas ar pretstatu: jūs esat dzirdējuši – acs pret aci un zobs pret zobu, bet Es jums saku, jums nebūs pretoties ļaunumam (Mt. 5:38, 39). Jēzus atsaucas uz Vecās Derības likumu par atmaksu (2. Moz. 21:24, 3. Moz. 24:20, 5. Moz. 19:21). Likuma nodoms bija nospraust robežas cilvēka atriebības alkām un pieturēties pie līdzvērtības principa. Sodam ir jāatbilst nodarījumam. Nevienam nav atļauts nogalināt visu ģimeni tikai tādēļ, ka viens šīs ģimenes loceklis ir nogalinājis kādu citu.
 Jēzus pacēla likumu augstākā līmenī, atklādams tā galējo nolūku, proti, novērst vardarbību. Šī vardarbības novēršana sabiedrībā iesākas ar Viņa sekotājiem. Viņš radikalizēja Savu nostāju pret vardarbību: “Jums nebūs pretoties ļaunumam.” Vārds “pretoties” (sengrieķu anthistēmi) nozīmē ‘nolikt sevi pretī’ vai ‘nostāties konfrontācijā’. Kad kristieši top par ļaunuma uzbrukuma objektiem, tad no tiem tiek sagaidīta šāda veida reakcija. Tas ir pasīvās pretestības veids, kad ļaunumam pretojas bez atmaksas.
2. Opozīcija vardarbībai. Jēzus ilustrēja Savu domu, sniedzot trīs piemērus. Pirmais: “[..] kas tev sit labajā vaigā, tam pagriez arī otru”. Te ir atsauce uz aizmugurisku sitienu – apvainojumu, nevis vienkārši fizisku uzbrukumu. Dažos gadījumos otra vaiga pagriešana varētu tikt uztverta kā aizstāvēšanās, kas izraisītu vēl lielāku vardarbību. Mūsu dabiskā reakcija uz apvainojumu vai uzbrukumu būtu atriebība. Jēzus saka, ka mums ir jāpagriež otrs vaigs. Tas nozīmē, ka kristiešiem būtu jāatsakās no savām tiesībām atriebties. Vardarbību var apturēt, kad notiek atteikšanās no likumīgām tiesībām “atmaksāt pretī”. Vardarbībai ir jāizbeidzas, un mums ir svarīga loma šajā mērķī.
Otra ilustrācija ir par personu, kas nespēj atdot parādu, tādēļ tā atdod savus svārkus. Likums atļāva ņemt svārkus kā garantiju tam, ka parāds taps atdots (2. Moz. 22:26, 27). Tomēr šķiet, ka te nav domāts šis gadījums. Konkrētais indivīds ir sociālās vardarbības objekts. Kādi vēl var būt varianti? Jēzus saka: “[..] tam atdod arī apmetni”. Princips ir viens: nekādas atriebības nekādā gadījumā, arī tad, ja neatriebšana šķiet kā galējs pazemojums.
Trešā ilustrācija ņemta no militārā dienesta. Romas kareivji dažkārt spieda civiliedzīvotājus veikt noteiktus uzdevumus (Mt. 27:32). Jūdu dabiskā reakcija varēja būt pretestība apspiedēju varai, taču Jēzus pavēlēja Saviem sekotājiem paveikt neiespējamo: ej kopā ar viņiem ne tikai vienu jūdzi, bet divas. Izmanto kalpošanas iespēju, nevis atriebību.
3. Attieksme. Trešā ilustrācija ir pozitīva, jo norāda, ka mums nav jātop par vardarbības objektiem tikai tādēļ, ka nepretojamies ļaunumam. Mums jāsniedz viss nepieciešamais tiem, kam ir vajadzības, un jāaizdod pat tiem, kuri nespēj atdot (skat. 5:42). Šādos veidos vardarbība sabiedrībā un mūsu dzīvē top pārvarēta. Tas ir mīlestības ceļš. Tas arī norāda, ka mums jāizvairās no vardarbības situācijām un no tām jābēg. Jēzus nevēlas, lai mēs padarītu sevi par upuriem. Ja tavs dzīvesbiedrs tev dara pāri, tad tev nav jāatrodas šajā situācijā. Tu vari pagriezt “otru vaigu”. Vardarbības ciklu var pārtraukt ne ar atriebību, bet gan ar kalpošanu citiem. Tā ir bēgšana no vardarbības vides. Esiet aktīvi! Pagrieziet otru vaigu!
Tulkoja Andris Pešelis