Sabatskolas elementi I: Bībeles studijas sabatskolā

Daudzi pieņem, ka saprot, ko nozīmē sabatskolas Bībeles studijas, tomēr tas nemaz nav tik pašsaprotami, kā varētu šķist.
 
Pirmais sabatskolas elements
Sabatskolas rokasgrāmatā rakstīts, ka adventistu sabatskolai ir četri elementi: Vārda studijas, sadraudzība, apkārtējās sabiedrības aizsniegšana un vispasaules misijas uzsvars.
Par katru no šiem elementiem var runāt daudz, taču konkrēti šoreiz vēlos paanalizēt to, kas varētu šķist visvienkāršākais no visiem četriem.
Ikviens draudzes loceklis, kurš piedalās sabatskolā, apstiprina – tas, kas notiek sabatskolā, tiešām arī esot tās “Bībeles studijas”. Tomēr, ko saka Sabatskolas rokasgrāmata? Tajā precizēts, ka sabatskola: 1) palīdz dalībniekiem saprast evaņģēliju, 2) personiski nodoties evaņģēlijam, 3) palīdz garīgi augt caur Bībeles un Praviešu Gara studijām, 4) veido dalībnieku lūgšanu programmu, 5) māca, kā interpretēt un izmantot Rakstu principus savā dzīvē. (Sabatskolas rokasgrāmata, 2. lpp.)
Lasot rokasgrāmatas apgalvojumu par sabatskolu, uzdodu pats sev jautājumu: vai kaut kas tāds tiek piedzīvots mūsu sabatskolās?
Skolotāja sarežģītais, bet cēlais uzdevums
Skolotājs māca citus un kopā ar dalībniekiem mācās pats. Dalībnieki mācās un šādi paši top spējīgi mācīt citus, kuri Rakstus nepazīst.
Kā bērni, tā arī pieaugušie nesteidzas mācīties, tiem šķiet, ka “mācīšanās” ir kaut kas, kas nāk tikai no ārienes, kad kāds atnāk un iemāca. Daudziem šķiet, ka mācīšanās ir garlaicīga nodarbošanās. Tomēr mācīšanās ir arī iekšēja gatavība apgūt zināšanas, tie ir personiskie meklējumi. Mācīšanās ir gatavošanās pārmaiņām, kuras tuvojas. Tās ir zināšanas un iemaņas.
Liela daļa skolotāju nemaz nesagaida, ka dalībnieki vēlētos mācīties. Dažkārt tas tiešā tekstā tiek pateikts sabatskolas nodarbības sākumā: tagad mēs mācīsimies šīs nedēļas vielu. Tikai tagad mācīsimies? Kas tad notika nedēļas laikā? Taču tālāk notiek kaut kas nesaprotams. Nenotiek nedz mācīšanās, nedz iemācītā atprasīšana, nedz mācību grāmatas atvēršana, bet gan apcerējums par labām lietām, kur dažas Rakstu vietas tiek piesauktas, lai apstiprinātu to, ko paši dalībnieki jau zina vai tikko kā ir apgalvojuši. Citviet skolotājs nolasa lekciju. Tās nav Bībeles studijas! Tā pat nav mācīšanās, kad jau iepriekš zināmais tiek apstiprināts, kad nav nekā jauna, skan saukļi un rezultāts ir paredzams iesākumā. Vēl jo vairāk, šim pasākumam nav nekā kopīga ar to, kas aprakstīts Sabatskolas rokasgrāmatā. Tomēr tā ir realitāte daudzās vietējo draudžu sabatskolās. Daži kaut ko zemapziņā nojauš un mēģina risināt, dzēsdami “uguni ar eļļu”, un iesaka atgriezties pie pagātnes modeļiem, saglabāt kopīgo sabatskolu vienā lielā telpā, ignorējot kontekstu, uzdot vairāk jautājumu, likt runāt visiem bez izņēmuma un tamlīdzīgi. Daudzi draudzes locekļi pamet sabatskolu, un arī viesu mūsu sabatskolās nav daudz. Interese plok, un paliek vienīgi stūrgalvīgi entuziasti.
Kas ir iedvesmojoša Bībeles izpēte?
Kas tiek sagaidīts no Bībeles izpētes? Pirmkārt, tajā tiek atvērta mācību Grāmata, un šī Grāmata ir nevis sabatskolas materiāls, bet gan Svētie Raksti. Sabatskolas materiāls ir tikai tēmas un virziena piedāvājums. Mums nav jāstudē materiāls, jo materiāls ved pie Grāmatas.
Otrkārt, Grāmata pati par sevi nav galamērķis, jo galamērķis ir Jēzus Kristus. Caur Grāmatas studijām ir jānāk tuvāk Jēzum, un visas mācīšanās fokuss ir vērsts uz Jēzu.
Treškārt, Bībeles studijas iedvesmo personisko garīgo dzīvi, kas veicina sadraudzību starp sabatskolas dalībniekiem, mudina tos nodoties evaņģēlijam un sagatavo apkārtējās sabiedrības aizsniegšanai, kam savukārt ir iespaids uz vispasaules misijas darbu (kā tas ir saskaņā ar Sabatskolas rokasgrāmatu).
Sabatskolas elementu savstarpējā saikne
Sabatskolā viss ir savstarpēji saistīts. Ja nav iedvesmojošo Bībeles studiju, tad nav arī efektīvu pārējo sabatskolas elementu. Var daudz runāt par sabatskolu kā iespējamo misijas un draudzes izaugsmes rīku, bet bez iedvesmojošas Bībeles izpētes tas nav sasniedzams.
Pedagogs, kurš vēlas audzēkņus iemācīt, savlaicīgi gatavosies. Ja skolotājs nolasa pamācību sarakstu, iedod visu gatavu, tad audzēknis domā: kādēļ man būtu jāmācās, ja skolotājs pats visu pastāstīs, iedos, parādīs, vēl jo vairāk – ja skolotājs pat neatprasīs uzdoto! Klasē, kur notiek dziļas diskusijas par Bībeli un Bībele tiek pētīta, dalībnieks, kurš nav mācījies, nonāk izolācijā. Nesekmīgie un slinkie nespēj vairs tikt līdzi pārējiem, tādēļ tie tiek mudināti laboties un sākt mācīties.
Iedvesmojošas Bībeles izpētes iespējamība
Varbūt kāds sacīs: tas viss ir labi, bet tomēr – utopija. Tie apgalvos, ka visi nekad nemācīsies un skolotājs ir līdzināms “saucēja balsij tuksnesī”. Tomēr viss nav tik pesimistiski. Bībeles pētīšanā ir spēks. Kad dalībnieki atver Bībeli, to lasa, saprot vārdus un jēdzienus, iedziļinās tajos, tad tie veic jaunatklājumus. Dalībniekiem ir nepieciešama iedvesma pētīt Rakstus. Ja skolotājs to nedara, kurš tad spēs iedvesmot?
Citi skolotāji lasa vienu Rakstu vietu pēc otras, nober tās kaudzēm tā, ka dalībniekiem nav iespējams iedziļināties. Ja kāds vēlas izteikt savu novērojumu par Rakstu vietu, tam jāsteidzas celt roku, jo ar nākamo elpas vilcienu skolotājs jau lasīs nākamo Rakstu vietu. Šādam skolotājam šķiet, ka Rakstu vietu daudzums (vai tikai to pieminēšana vien) pats no sevis padarīs savu darbu maģiskā formā. Taču dalībnieki top darīti par pasīviem klausītājiem. Tie pat neatver Bībeli mobilajos telefonos, jo skolotājs visu izdara pats. Rezultāts – nodarbība, kurai saskaņā ar Sabatskolas rokasgrāmatu bija jāiedvesmo uz garīgo izaugsmi, iemācot Rakstu interpretāciju un garīgos principus, panāk pilnīgi pretēju efektu – tā atgrūž no Rakstu pētīšanas. Te pat nevajag ienaidniekus, paši tiekam galā.
Pērles meklējumos
 “Nepieciešams dalībniekiem mācīt uzlūkot Rakstus kā vienotu veselumu un saprast to atsevišķo daļu savstarpējo saikni. Tāpēc dziļāk jāizprot svinīgā centrālā tēma – Dieva sākotnējais nodoms mūsu pasaulei, kā arī lielās pretimstāvēšanas iemesls un glābšanas darbs.” (E. Vaita. “Padomi vecākiem un skolotājiem”, 461., 462. lpp.)
Dalībnieki, un dažkārt pat skolotāji, nemāk pētīt Bībeli. Daži skolotāji lasa vienu Rakstu vietu pēc otras, savienojot tās ar saviem komentāriem. Šāda metode var saturēt novirzes no konteksta un nesniedz skaidrojumu, kāpēc vispār šīs Rakstu vietas tiek lasītas. Tā arī nesniedz jaunatklājumus, jo paši dalībnieki pie tiem nenonāk un skaidrojums tiem tiek uzspiests no ārienes. Skolotājs šādi bagātina tikai sevi un pievērš uzmanību sev, bet dalībnieki tiek padarīti par patērētājiem. Vārdu nepieciešams pasniegt uzticami, saskaņā ar pašu Rakstu liecību. Fokusam ir jābūt centrētam uz Jēzu. Nepieciešami arī citi tulkojumi, kas palīdz dalībniekiem saredzēt jaunatklājumus lasītajā pantā.
Ja skolotājs Rakstos ir atradis kaut ko iedvesmojošu, tad no paša skolotāja tiek prasīts talants pasniegt savu personisko atklājumu nevis kā savu gudrību izceļošu, bet gan kā tādu, kas rosina dalībniekus izmantot to pašu metodi, atkārtot to pašu ceļu līdz atklājumam, lai tādējādi tas taptu par pašu dalībnieku veikto atklājumu un sniegtu tiem prieku par atradumu. Šāda pieeja atklāj patiesos skolotājus, un arī pats skolotājs gūs prieku kopā ar dalībniekiem. Kad dalībnieki šādā veidā atrod pērli Rakstos, tie to paturēs atmiņā ar daudz lielāku garantiju nekā tad, ja skolotājs tos tikai būs informējis par pērles eksistenci. Sabatskolas dalībnieki jāaizved līdz vietai, kur tie kopā ar Jeremiju varētu sacīt: “[..] man atskanēja Tavs vārds, es to uzņēmu kā barību, un tas man bija par svētlaimību un sirds līksmību [..]” (Jer. 15:16)
Iemāciet savu sabatskolas klasi pētīt Bībeli!
Dariet to nevis steigā, pārlecot no viena teksta pie nākamā, bet gan uzņemiet sevī Vārdu. Paņemiet kaut vai tikai vienu pantu un izpētiet to līdz dziļumiem. Māciet dalībniekiem saprast Rakstu vārdus, frāzes un kontekstu. Pārdomājiet tos. Veidojiet lūgšanu programmas. Lūdziet arī pēc Rakstu saprašanas, neesiet pārgudri paši savās acīs. Jautājiet: ko Dievs caur šo Rakstu vietu vēlas man iemācīt? Kādas pārdomas izraisa šīs Rakstu vietas izlasīšana? Kādām pārdomām būtu jāraisās pēc šīs Rakstu vietas izlasīšanas? Vai jūs saredzat, kas Rakstos tiešām stāv rakstīts?
Varat pat atdzīvināt seno mākslu – iemācīties Rakstu vietu no galvas. Pamēģiniet to savā klasē! Tad būsiet izdarījuši vismaz kaut ko atmiņā paliekošu. Iedvesmojiet dalībniekus mācīties tekstus no galvas un aiciniet tos citēt Rakstu vietas no galvas. Tad salīdziniet sacīto ar Rakstiem – vai citējot ir viss pateikts. Iedvesmojiet klātesošos pētīt Rakstus, jo bez tiem sabatskola nevar būt efektīva nevienā no elementiem, ko apraksta “Sabatskolas rokasgrāmata”.
 
Izmantotā literatūra:
Sabbath school handbook. Review and Herald, Washington, DC: Sabbath school/personal ministries department, General Conference of the Seventh-day Adventists, 2010.
Бец, Чарльз. Методы обучения в субботней школе для взрослых. Заокский: Источник жизни, 1999.